Pēc viņa paustā, gleznotājam Strunkem dzejnieks Aleksandrs Čaks un citi laikabiedri piedēvē itāliskā sveiciena "čau" ieviešanu Rīgā. "Kamēr vienaudži traucās uz Parīzi, slavenākais "latviešu itālis" no 1923. līdz 1927.gadam dzīvoja Romā, Kapri salā un Florencē, apceļojot arī Venēciju, Toskānu, Neapoles līča un Amalfi piekrasti. Mūžīgajā pilsētā Itālijas savaldzinātais pittore lettone īrēja darbnīcu Vatikāna apkārtnē, Florencē - Oltrarno vecpilsētā, bet Kapri apmetās Marina Grande pusē," stāstīja muzeja pārstāve.
Viņa informēja, ka Itālijā pavadītie starpkaru gadi būtiski rosināja latviešu modernista un vecmeistaru mācekļa oriģinālo māksliniecisko izteiksmi. Strunke iedvesmojās arī "otrā viļņa" futūrisma un itāļu agrās renesanses, sasniedzot savas glezniecības, grāmatu ilustrāciju un modernās scenogrāfijas virsotnes.
Izstādē līdzās Strunkes kanoniskajiem darbiem Galvas konstrukcija. Ivo Pannadži portrets, Sorento, Cilvēks, kas ieiet istabā un Florencietis ziemā atklāsies arī maz zināmi dabas, arhitektūras un sadzīves iespaidi, kas veido abu Itālijas ceļojumu vizuālo dienasgrāmatu. Izceļot vietu savdabību, tiks parādītas Kapri radītas kubistiski stilizētas, arhitektoniskas ainavas, Romas apkaimē un Toskānā tapuši gleznainu mazpilsētu skati. Itāliskos motīvus mākslinieks bieži iekļāva savās kaligrāfiski rakstītajās vēstulēs, norāda Sujunšalijeva.
Izstādē, kas ir viens no notikumiem ceļā uz nākamgad svinamo klasiķa 125. jubileju, eksponēti mākslas darbi, foto liecības un izdevumi no LNMM, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma, Zuzānu un citām privātkolekcijām.