Opolais ar panākumiem dzied Tosku Londonas Karaliskajā Covent Garden operā

tuvāks ir Rubiķa un citu censoņu karjēras taisīšanas ceļš -ar pamatīgu izglītību un mērķtiecīgu darbu!!!!!

Kristīne Opolais dzied labi un uz skatuves nenoliedzami prot spēlēt savu tēlu, bet viņai trūkst to īpašību, kādas nepieciešamas, lai kļūtu par pasaules operas superzvaigzni - tādu, kāda ir Elīna Garanča un vēl daži dziedātāji. Kādu, starp citu, nekad nav vairāk par 10, lai neapgrūtinātu operas žanru ne pārāk labi pārzinošās (nu, tur pašas populārākās ārijas), taču turīgās publikas atmiņu - bez Elīnas Garančas tur ir Anna Ņetrebko, Jonass Kaufmans, Renē Fleminga, Džoisa Didonato, Andžela Georgiu, Huans Djego Floress, nu jau norietošais Rolando Vilasons, varbūt kā pēdējais jaunums uzradies Vitorio Grigolo. Visi nosauktie ir savā ziņā labi (daži pat izcili) dziedātāji ar patiešām izcilu menedžmentu, bet no tā vien, ka viņi ir slavenākie, nevajag izdarīt secinājumus, ka tāpēc arī noteikti vislabākie. Lai gan daži varbūt arī ir. Un operas superzvaigznes statusa iegūšanai un noturēšanai nepieciešamās īpašības ir spēcīga harizma, takts, gaume, elegance, prasme nevainojami līdzsvarot pašcieņu ar izdabāšanu publikai, kā arī prasme noslēpt savu ambiciozitāti, bez kuras nav iespējams noturēties superzvaigznes statusā, bet ar kuru nevajag atbaidīt publiku, prasme vienmēr pārsteigt ar kaut ko jaunu, saglabājot iepriekšējās vērtības, ar kādām publika konkrēto dziedātāju vispār ir iepazinusi - proti, barot ar ierasto, kam vienmēr samērīgi piejaukts klāt kāds jauns pārsteigums. Tas, ka izskatam un balsīm jābūt skaistiem, tas jau saprotams pats par sevi, taču ar to nepietiek - pasaulē ir ievērojami vairāk skaistu dziedātāju ar skaistām balsīm, nekā ir superzvaigžņu. Savukārt šis nelielais troksnis ap Kristīni Opolais, par kādu mūs cenšas pārliecināt Latvijas plašsaziņas līdzekļi, ir izskaidrojams ar mūsdienu operas pasaules nolaišanos līdz TV šovu jaunu sensāciju ķeršanas līmenim. K. Opolais, protams, tāda nav vienīgā, jo tā tiešām ir ļoti izplatīta parādība šodien. Tā ir tendence kādu jaunu, izskatīgu dziedātāju pēc kādas spilgtas debijas pasludināt par karstāko jaunumu, pēc kā A klases opernami to cenšas izrādīt savām publikām. Tas parasti ilgst aptuveni kādus gadus trīs. Pēc tam, kad kucēns vai kaķēns ir paaudzies un spēlītes beigušās un viņa vietā ir iegādāts jauns kaķēns vai kucēns, viņam vairs nepievērš to pašu uzmanību, kādu pievērsa agrāk, jo nemitīgi taču rodas arvien jaunas sensācijas, kuras tāpat vajag izrādīt, kā izrādīja kādreiz iepriekšējās. Tas nekas, ka varbūt šis dziedātājs pa to laiku ir nobriedis, attīstījies un kļuvis daudz labāks, nekā bija tajā laikā, kad viņu vēl uzskatīja par sensāciju. Un tad jau viņš, ja vien nav piedzīvota kāda nopietna izgāšanās, vienkārši kļūst par vienu no A klases opernamu ierindas dziedātājiem - bez trokšņa un sensācijām arī tad, ja dziedās arvien labāk. Viņu novērtēs vien īsti operas pazinēji - pastāvīgie apmeklētāji, kuri neuzķeras uz lieliem vārdiem, bet gan skatās un klausās paši savām acīm un ausīm uz to, ko redz un dzird uz teātra skatuves. Citādi notiek vien tad, ja agrāko gadu jaunajai un daudzsološajai sensācijai izdodas kļūt par operas superzvaigzni - tad troksnis ap katru viņa parādīšanos uz skatuves būs vienmēr. Bet tas jau ir cits stāsts. Savukārt šīs "Toskas" izrādes Londonā noteikti nav sensācija arī tad, ja kāds tiešām tur ir uzrakstījis labus vārdus, jo tās vienkārši ir tikai trīs no daudzajām Koventgārdena sezonas "Toskas" izrādēm bez īpaši zvaigžņota sastāva, lai ar tām celtu ažiotāžu. Kristīnes Opolais lielā iespēja šajā teātrī būs "Manonas Lesko" izrādes nākamajā sezonā, kurās viņai jācenšas parādīt vislabāko, lai gan ne jau viņas dēļ kritika un publika ām tpievērsīs izkāpinātu uzmanību, bet gan viņas partnera superzvaigznes Jonasa Kaufmana dēļ. Ja viņa tur būs spilgta, ievēros arī viņu un viņai atkal būs iespēja nodrošināt uz kādu laiciņu sensāciju. Šīs "Toskas" izrādes gan tādas nav, lai arī ko te Latvijā par tām nerakstītu. Lai dziedātāja krāj spēkus un iedvesmu "Manonai Lesko"!

Nu jā, bet Elīnīte tak druška.... Vispār jau apnikušas tās muļķu ķeršanas Latvijā

Bet piesauktajā opera-britannia skaidri un gaiši teikts, ka diriģents ar lēnu tempu izpušierejis VISSI D'ARTE.

jebkurā gadījumā - tas ir nenormāli augsts limenis!!! savukart 'not yet ideally suited to the heady drama of Tosca' iet runa par tadu niansi, ko 99% klausitaju varbut nemaz nepamanitu. bet atlikusie 1% tikpat labi ja ne sobrid, tad pec kada laicina iztulkos kaa Opolais unikalo izpildijumu.

N.B. Opolaisas tembrs vienmēr ir auksts un ausīs griezošs...

Visa Gibraltāra priecājas.