Nesen kādā ballītē, kurā vienīgais mūzikas atskaņojamais formāts apzināti bija mazās singlu jeb septiņu collu platītes, kāda meitene lūdza uzlikt kādu džeza kompozīciju. Tas, protams, nebija iespējams, jo džeza mūzika nepieļauj divas līdz četras minūtes garus komercradio formāta skaņdarbus, kuriem skanot visi jau nepacietībā gaida, ar ko tad nu viņus pārsteigs nākamais. Kad klausies džezu, laiks apstājas un pulksteņos neviens neskatās, nemaz jau nerunājot par mūsdienās tik ierasto atbildēšanu uz mobilo telefonu zvaniem vai īsziņām un, nedo’ die’s, pat fotografēšanu ar bīstami augstu paceltu telefonu. Visi lēni, lēni kūst kā sveces – atkārtoti (sekojot The Guardian piemēram šā gada martā) varētu citēt vēl un vēl kādu jaunu meiteni Londonas slavenajā džeza klubā Ronnie Scott’s franču izcelsmes šveiciešu trompetista Ērika Trifaza uzstāšanās laikā. Banāla frāze, bet džezā pat no bailēm no banalitātes jebkurš ir pasargāts.
Tovakar Londonā Trifazs spēlēja kopā ar savu ritma sekciju un taustiņinstrumentālistu Benuā Korbozu, kurš pieprot no Hammond, Rhodes un akustiskajām klavierēm izvilināt ārā visu – no raudošām ģitārām līdz baznīcu ērģelēm un ūdenskritumiem. Ērika Trifaza paša instruments, trompete, nepieļauj tik plašu skaņu spektru, tāpēc viņam tīk sadarboties ar visdažādāko žanru mūziķiem no hiphopa un soulmūzikas līdz tango un šansonam, tad negaidīti mesties elektroniskās deju mūzikas vai pat grunge sakultajos viļņos, ārā palicējiem grozot galvu un nesaprotot, kur meklēt glābšanas riņķi. Recenzējot Trifaza jaunāko albumu, BBC viņu dēvē par vienu no radošākajiem trompetistiem, kurš mūsdienās nes tālāk un attīsta savas bērnības gadu autoritātes Mailsa Deivisa idejas. Kopš 2000. gada Ēriks Trifazs sadarbojas ar slaveno 1939. gadā dibināto ierakstu kompāniju Blue Note Records, un otrais tajā izdotais albums viņam atnesa pasaules atpazīstamību.
Piektdien, 18. oktobrī, Ēriks Trifazs viesosies Rīgā, lai starp koncertiem Francijā un Šveicē uzstātos kopā ar saviem draugiem koncertā Elegia Session. Kopā ar viņu uz skatuves būs SIG jeb Zīgfrīds – arābu izcelsmes franču mūziķis –, čellists un pianists, kura radošajiem meklējumiem arī neviens robežas nespēj novilkt. Pie bungām būs latviešu sitamo instrumentu virtuozs Artis Orubs, kurš savulaik kļuva pazīstams kā blūza grupas The Driving South dalībnieks, un vēlāk pēc aizbraukšanas uz vairākiem gadiem studēt Amsterdamas konservatorijā viņš neskaitāmas reizes atvedis uz Latviju starptautiskus visdažādāko žanru mūziķu kolektīvus. Ēriks Trifazs ieradīsies tieši uz koncertu, bet abi pārējie mūziķi – SIG un Artis – Rīgā jau pagājušonedēļ veica kopīgu ierakstu.
Elegia Session
Rīgas Latviešu biedrības namā 18.X plkst. 20
Biļetes Biļešu servisa tīklā Ls 11–15