Koncertos, kuri notiks ne tikai dažādās Rīgas koncertvietās, bet arī Dzintaru koncertzālē un septiņās vietās Pierīgā, dzirdēsim pasaulslavenās latviešu zvaigznes - sākot ar mecosoprānu Elīnu Garanču un tenoru Aleksandru Antoņenko un beidzot ar Rīgā dzimušo čellistu Ramonu Jafi, kurš apliecināsies flamenko programmā Rīgas Kongresu namā 15.VI kopā ar poļu ģitāristu Artūro El Polaco un vācu dejotāju Migeleti.Muzicēs visi mūsu profesionālie orķestri (izņemot Operas orķestri - Operai jūnijā ir savs festivāls), Latvijas Radio koris un Valsts akadēmiskais koris Latvija. Pasaulslavenās vokālās grupas New York Voices līderi Pīteru Eldridžu dzirdēsim kopā ar latviešu vokālo grupu Framest (Kongresu namā 13.VI). Japāņu saksofona zvaigzne Nobuja Sugava saspēlēsies ar Rīgas saksofonu kvartetu (Spīķeru koncertzālē 19.VI).Virtuozais un ekscentriskais zviedru trombonists un diriģents Kristians Lindbergs, kurš ar savu enerģiju spēj apvienot dienvidpolu ar Antarktīdu, turpinās sadarbību ar Sinfonietta Rīga neparastā skandināvu un spāņu mūzikas programmā (Lielajā ģildē 20.VI), savukārt orķestra līdera diriģenta Normunda Šnē vadībā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā skanēs amerikāņu minimālisma klasiķa Stīva Reiha un viņa domubiedru programma Tilts uz Ņujorku (7.VI). Māris Sirmais diriģēs komponista Georga Pelēča 65 gadu jubilejas koncertu (Sv. Pētera baznīcā 19.VI). Mārtiņš Ozoliņš pie Liepājas simfoniskā orķestra diriģenta pults vadīs pianista Harija Baša jubilejas programmu Gēršvina rapsodija (Lielajā ģildē 8.VI)Dubultotais garaspēksFestivāla atklāšanas koncertā Rīgas Domā 2.VI satiksies latvieša Pētera Vaska un igauņa Arvo Perta kompozīcijas ar nosaukumu Credo (Ticu). Pasaulslavenā svētminimālista Arvo Perta Credo komponēts klavierēm, korim un orķestrim 1968. gadā un bija liela uzdrošināšanās padomju režīmā paust kristieša pārliecību. Pētera Vaska orķestra opuss Credo sacerēts 2009. gada pavasarī. Vasku un Pertu vieno līdzīgs pasaules uzskats, sāpe par mūsdienu pasaules pašiznīcināšanos un ticība garīgo vērtību triumfam pār alkatīgo dziņu pēc materiālā. VAK Latvija un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Tenu Kaljuste, kurš ir daudzu Arvo Perta opusu pirmatskaņotājs.«Es atzīšos, ka dzīvē nav bieži tādi brīži, kad radošas satikšanās iegūst jau otro pakāpi,» par kopā ar tenoru Aleksandru Antoņenko pērn tapušās programmas Krievu romantika otro elpu priecājas Latvijas Radio kora diriģents Sigvards Kļava. Tagad tā tiks rādīta sakrālā telpā - Rīgas Sv. Jāņa baznīcā (6.VI). Somijas ierakstu kompānija Ondine laidīs klajā arī CD. «Izveidot programmu, kuru grib klausīties vēl un vēl, ir liels gandarījums. Krievu mūziku biju dziedājis tikai studiju gados korī. Opersolista darbā man pietrūka tieši šī slāņa, kas ir daļa no manas sirds un dvēseles,» atzīst Aleksandrs Antoņenko, kurš šajā programmā iespaidīgi izdzied arī zemās basa notis.Leģenda un piedzīvojums
Festivāla koncerts leģenda būs Pētera Čaikovska Lielā simfoniskā orķestra viesošanās kopā ar savu maestro pasaulslaveno diriģentu Vladimiru Fedosejevu, kurš šī orķestra vadībā ir kopš 1974. gada un ir padarījis to par pasaulslavenu kolektīvu. Latviju, kuras mūziķi (piemēram, koris Latvija un basbaritons Egīls Siliņš) ik pa laikam bijuši diriģenta radošie partneri, viņš pagodina savas 80. jubilejas gadā, ko atzīmē ar intensīvu koncertdarbību. Viņa lasījumā Latvijas Nacionālajā operā 4.VI dzirdēsim S. Gubaiduļinas Poēmu, N. Rimska-Korsakova Šeherezadi un S. Rahmaņinova 3. klavierkoncertu. Solists būs Krievijas pianisma zvaigzne un Latvijas publikas mīlulis Antons Ļahovskis.
Koncerts piedzīvojums tiek lolots festivāla noslēgumam. Tas būs Džuzepes Verdi monumentālā Rekviēma atskaņojums Karela Marka Šišona vadībā Dzintaru koncertzālē 21.VI, kur starptautiskajā solistu kvartetā iekļausies Elīna Garanča. Skaņubūvi garantē LNSO, koris Latvija un Latvijas Radio koris. Rekviēmā dziedās arī amerikāņu soprāns Mišele Kraidere, Dienvidkorejas tenors Joseps Kans un latviešu bass Rihards Mačanovskis.