Koncerts Monsters Of Rock 1991. gadā piedāvāja pēc Rietumu rokmūzikas izslāpušajiem grupas, kuras nekad iepriekš klātienē nebija redzētas, - AC/DC, Pantera, Metallica un The Black Crowes, ko noskatījās vairāk nekā pusotra miljona cilvēku ne vien no Maskavas, bet visas brūkošās lielvalsts. Turklāt koncerts apmeklētājiem notika bez maksas, kas, protams, neizslēdz komerciālo pusi, jo to pārraidīja MTV un grupas, kas tur piedalījās, automātiski kļuva par PSRS sabrukuma netiešiem līdzdalībniekiem, tātad daudzu acīs arī pacifistiski noskaņotiem brīvības kareivjiem ar ģitārām, nevis automātiskajiem šaujamieročiem rokās.
Protams, vēstures gaitā roks ir zaudējis savu brīvības garu kā visas mākslas formas, kas gūst masu uzmanību un nereti vairs netiek izmantotas idejas vārdā, bet galvenokārt peļņas nolūkos, kā to, atkal sanākot kopā un koncertējot deviņdesmito gadu vidū, atzina kādreizējie pankroka karognesēji Sex Pistols, kas, starp citu, bija Malkolma Maklrena 1975. gadā mākslīgi izveidota grupa - tieši šī iemesla dēļ no aicinājuma tajā iesaistīties esot atteicies vēlākais Visage un Ultravox dalībnieks Midžs Jūrs.
Filma Brīvību ģitārai vēsta par rokmūziku kā brīvības izpausmes veidu komunisma bloka valstīs, tās lomu aukstā kara atkausēšanā un dzelzs priekškara krišanā. Tā tapusi deviņu gadu garumā, un atainotie notikumi risinās Rīgā, Maskavā, Ļeņingradā, Prāgā, Budapeštā un Berlīnē, kuru sadalošā mūra krišana arī bija ļoti simboliska. Savus viedokļus pauž politiķi un valstu kādreizējie vadītāji - Mihails Gorbačovs, Džimijs Kārters un Vaira Vīķe-Freiberga, mūziķi un aktīvisti no Austrumeiropas valstīm un ASV. Stass Namins, kura grupai Puķes nosaukums tika dots puķu bērnu hipiju iespaidā, Maiks Lavs, kurš, ar grupu The Beach Boys viesojoties PSRS, bijis pārsteigts, redzot tik daudz tanku, Andrejs Makarēvičs, kura darbībai viņa politisko uzskatu dēļ tiek likti šķēršļi arī tagadējā Krievijā u. c. Nozīmīga loma atvēlēta rokenrola kustības aizsācējiem visā bijušajā daudznacionālajā valstī - Pitam Andersonam un Valērijam Saifudinovam, kuri abi ir no Rīgas. Rokenrola ienākšana Austrumeiropā, par spīti tai liktajiem šķēršļiem, ir tēma, kas jau tikusi skatīta kanādiešu režisora Pola Higisa spēlfilmā Red Hot, ko uzņēma 1992. gadā Rīgā, un arī tajā kā konsultants līdzdarbojās Pits Andersons. Brīvību ģitārai producentu Daga Jegera un Nika Binklija sarunas tieši ar Andersonu un Saifudinovu bijis pamats idejai par filmu, kas stāsta par rokenrola nozīmi cilvēkiem, kas dzīvoja aiz dzelzs priekškara. Jāņem vērā, ka filma nav tikai par Latviju, tāpēc tajā izpaliek spilgtie stāsti par Andra Černova organizēto pirmo nelegālo rokfestivālu Iecavā, kam sekoja represijas, un vilciena demolēšanas epopeju pēc grupas Pērkons koncerta Ogrē.
Pēc pārpildītā pirmizrādes seansa, tiekoties ar skatītājiem, filmas veidotāji teica, ka viņu mērķis ir to dabūt iekšā un parādīt arī Krievijā. Ar interneta starpniecību to varētu izdarīt vienā mirklī, bet pagaidām tīmeklī tā vēl nav noplūdināta.
Rīgā filmu vēl iespējams noskatīties vienā vienīgajā papildseansā kinoteātrī KSuns 19. martā plkst.18.