Sinfonietta Rīga sezonas vainagojums ir drosmīga palūkošanās aiz orķestrim ierastā un komfortablā klasicisma robežām. Tas ir lielo jautājumu laikmets, kurā 19. gadsimta partitūru meistari katrs savā veidā meklēja ceļu simfonisko ideju attīstībai. Viens no redzamākajiem vācu romantisma pārstāvjiem Johanness Brāmss savā domāšanā un daiļradē ir visklasiskākais romantiķis, un, iespējams, tieši tāpēc Sinfonietta Rīga mūžam zinātkārā un negaidītus atklājumu ceļus alkstošā būtība ir nonākusi līdz Brāmsa daiļradei.
Raksturojot koncertprogrammu, orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē pauž: "Ne jau tikai šajos laikos cilvēki nespēj izturēt dzīves neprātīgo tempu un dodas ārpus pilsētām uz laukiem. Arī Brāmss savas vasaras pavadīja ezera ielokā, radīdams dziļi relaksētus un dabas mūžīgā plūduma inspirētus skaņdarbus. Meistara Otrā simfonija, tāpat arī Otrais klavierkoncerts neprasa lielus izpildītāju resursus, taču tajos ir lielas un dziļi izjustas muzikālās idejas. Šie darbi ir ideāli piemēroti Sinfonietta Rīga sastāvam, mūsu domāšanas veidam, mūsu muzicēšanas stilam."
Brāmss pasaules muzikālajā mantojumā atstājis virkni simfonisku sacerējumu, to vidū četras simfonijas un divi koncerti klavierēm ar orķestri. 1877. gada vasarā tapusī Otrā simfonija tiek uzskatīta par vienu no izcilākajiem meistara sacerējumiem. Tajā dominē pastorālas noskaņas, bet emocionālais spektrs ir gaišs un dzīvespriecīgs.
Gadu vēlāk Brāmss aizsāk arī savu Otro klavierkoncertu, kas tāpat kā Otrā simfonija tapusi Austrijas gleznainās dabas iespaidā. Pirms darba pirmatskaņojuma, kas tika uzticēts Budapeštas filharmoniskajam orķestrim, ar partitūru iepazinās arī Brāmsa amata brālis un virtuozais pianists Ferencs Lists, kurš, komentējot savus impresijas par klavierkoncertu, paudis: "Pirmajā mirklī man šis darbs šķita nedaudz pelēcīgs, tomēr pakāpeniski es to sāku izprast labāk. Tam piemīt izcila mākslas darba raksturs, tajā izteiktās domas un jūtas plūst cēlā harmonijā".
Argentīnā dzimušais un šobrīd Šveicē dzīvojošais pianists Nelsons Gerners (1969) pieskaitāms pasaules pianistu elitei. Jau septiņpadsmit gadu vecumā izcīnijis galveno balvu Buenosairesas Starptautiskajā Lista konkursā, bet trīs gadus vēlāk (1990) plūcis laurus Ženēvas izpildītājmākslinieku konkursā, Gerners pameta dzimto Argentīnu un apmetās Eiropā. Šodien Gerners par savu mājvietu sauc gleznaino Šveices pilsētu, kurā jaunībā guvis panākumus un atpazīstamību. Šeit viņš ir klavierspēles profesors Ženēvas Mūzikas akadēmijā, no šejienes sākas viņa koncertturnejas Eiropā un ārpus tās robežām, no šejienes Gerners mēro ceļu arī uz Berlīni, kur strādā par pasniedzēju Barenboima – Saīda akadēmijā.
Ietekmīgais britu klasiskās mūzikas žurnāls BBC Music Magazine komentē: "Šis argentīniešu pianists pieder augtsākās raudzes mākslinieku saimei… viņa muzikālā poēzija ir tikpat dabiska kā elpošana".
Nelsons Gerners ir sadarbojies ar tādiem pasaules vadošajiem orķestriem kā slaveno Londonas Philharmonia Orchestra, Orchestre de la Suisse Romande, Brēmenes vācu kamerfilhamonijas orķestri, Tokijas NHK simfonisko orķestri, Orchestre de Paris, Roterdamas filharmoniķiem, Bilbao simfonisko orķestri un Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, kā arī redzamākajiem mūsdienu diriģentiem, tādiem kā Nēmi Jervi, seru Marku Elderu, Vasīliju Sinsaiski, Džonatanu Notu, Fabio Luizi un Fransu Brigenu.
Gerners vienmēr redzams arī nozīmīgākajos klasiskajai mūzikai veltītajos festivālos. Publika viņu ar sajūsmu ir uzņēmusi gan Zalcburgas, Edinburgas, Šlēzvigas-Holšteinas un Verbjē festivālos, gan arī La Roque d’Anthéron un La Grange de Meslay festivālos Francijā. Un, protams, arī slavenajā Londonas BBC Promenādē.
Nelsons Gerners ir arī kaislīgs kamermūziķis, un pirmām kārtām jāmin ciešā sadarbība ar viņa tautieti, pasaulslaveno pianisti Martu Argeriču, kā arī citiem labi zināmiem vārdiem – vijolnieci Žanīnu Jansenu, čellistiem Stīvenu Iserlisu un Geriju Hofmanu.
2013./2014. gada sezonā Londonas Vigmora zālē tika rīkota Gernera benefice. Koncertsērijas ietvaros argentīniešu pianists sniedza četrus solo koncertus, atskaņojot Baha, Mocarta, Bēthovena, Brāmsa, Šūmaņa, Šopēna, Debisī un Bartoka mūziku.
Par Ravēla klavierkoncertu, kuru Gerners Sera Marka Eldera vadībā kopā ar Mančestras The Halle orķestri atskaņoja 2012. gadā, britu laikrakstā The Guardian jūsmoja: "Gerners, kurš tik uzticīgi seko partitūras pierakstam, uzbur neticami bagātīgu skaņu krāsu paleti. Ieklausoties viņa spēlē jums gribētos apzvērēt, ka lietā likti visi desmit pirksti, taču patiesībā savu labo roku viņš izmanto vien sviedru noslaucīšanai no uzacs."
Gerners ir arī aktīvs ierakstu veicējs. Sadarbībā ar ierakstu namu Alpha Classics tapuši Šopēna, Bēthovena, Debisī, Šūmaņa, Rahmaņinova, Lista un Busoni darbu ieraksti. Kritiķu pamanīti un novērtēti ir Debisī prelūdiju un miniatūru ieraksti (2013), Šūmaņa Kreisleriāna, Simfoniskās studijas un Tokāta (2014), Šopēna Prelūdijas (2015) un Noktirnes (2017), kā arī Bēthovena klavieronātes Hammerklavier ieraksts (2015). Pērn sadarbībā ar Tokijas NHK orķestri tapis arī Brāmsa Otrā klavierkoncerta ieraksts.
Biļetes uz sezonas noslēguma koncertiem nopērkamas visās Biļešu paradīzes kasēs un internetā.