Ir, protams, daži izņēmumi - uz roku pirkstiem saskaitāmās populārākās Latvijas grupas, ko zina katrs, un cits citam kā ūdens lāses līdzīgie šlāgeri, kas visu cauru dienu skan populārākās radiostacijas Latvijas Radio 2 ēterā. Minētās radiostacijas repertuārs, kas daudziem klausītājiem šķiet nepieņemams, tūliņ tiek piesaukts, maldīgi domājot par to, kas notiktu, ja Saeima lemtu par labu šobrīd apspriestajām kvotām pašmāju mūzikai, ar likumu nosakot, ka tai jāskan 40% ētera laika, kā tas līdzīgi jau ir daudzās valstīs.
Citu valstu paraugs
Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore Agnese Cimuška pēc pieredzes zina stāstīt, ka latviešu grupām, braucot uz mūzikas industrijas pasākumiem ārzemēs, viens ļoti būtisks faktors, uz ko skatās, ir, cik daudz konkrētā mākslinieka dziesmas vai skaņdarbi tiek atskaņoti dzimtenē: "Ja tevi nespēlē tavā valstī, sarunas vari neturpināt."
Cimuška apkopojusi informāciju, kā savus mūziķus atbalsta citas valstis. Francijā 40% mūzikas, kas tiek pārraidīta populārākajos diennakts laikos, jābūt franču mūzikai, piedevām pusei šīs mūzikas jābūt jauno mākslinieku vai grupu radītai. Līdzīgi ir Nīderlandē, Portugālē, Dānijā, Spānijā, Īrijā un pat valstīs, kuras pēdējās desmitgadēs piedzīvojušas līdzīgas politiskās izmaiņas kā Latvija - Polijā 33% mūzikas, kas skan radio, jābūt poļu valodā, bet Igaunijā visām raidorganizācijām licences līgumā paredzēts - vismaz 20% mūzikas jābūt tapušai Igaunijā. Pavisam radikāli šo jautājumu skata Baltkrievija - tur kopš 2005.gada 75% no atskaņotās mūzikas ir jābūt baltkrievu valodā, bet Ukrainā saistībā ar nacionālās mūzikas apjoma nepietiekamību kvotas samazinātas no 50 uz 25%.
Par īpaši lietderīgu daudzās valstīs likto uzsvaru tieši uz jauno mūziku uzskata Prāta vētras starptautisko un sabiedrisko attiecību menedžere Guna Zučika: "Manuprāt, būtu lietderīgi kvotu jautājumā iekļaut nosacījumu, ka noteikts procents Latvijā radītās mūzikas atskaņošanai Latvijas radiostacijās tiktu atvēlēts mūzikai, kas radīta pēdējā gada laikā. Tas dotu motivāciju ierakstīt jaunas dziesmas, kā arī celtu kopējo kvalitāti un arī publikas pieprasījumu."
Savu mūziku nezinām
Kāds varētu būt Latvijas liktenis šādu kvotu pieņemšanas gadījumā? Ņemot vērā, ka lielai daļai radioklausītāju priekšstatu par Latvijā radītu mūziku veido Latvijas Radio 2 repertuārs, jo citur ar to tikpat kā neiepazīstina, varētu domāt, ka Latvijai drīz nāktos sekot Ukrainas piemēram, tās samazinot "saistībā ar nacionālās mūzikas apjoma nepietiekamību".
"Ja tos procentus palielinās un turpinās atskaņot tikai tos pašus, ko līdz šim, bet biežāk, tad gan no šāda likuma nav nekādas jēgas. Radiostacijām būs jāstrādā pie tā, lai repertuārs paplašinātos," saka Raimonds Lagimovs jeb Dambis - ilggadējais Latvijas mūzikai veltītā raidījuma Bitīt matos un vairāku izlašu veidotājs, grupas Inokentijs Mārpls līderis. Viņš ar savas kolekcijas ierakstiem var apliecināt, ka Latvijā ir milzīgs daudzums interesantas visdažādāko žanru mūzikas, bet to meklēšana, protams, nebūtu ērta radiostacijām, kas pieradušas ēteru aizpildīt ar pasaulē jau pārbaudītu ārzemju mūziku, liekot arī autortiesību un blakustiesību naudai par fonogrammu izmantošanu aizplūst lielākoties uz ārzemēm.
Vajadzīga radio izpratne
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis Dainis Mjartāns paredz, ka šādam likumam jānes būtisks labums pašmāju mūziķu izaugsmei, taču reizē jāpanāk izpratne par šī likuma nepieciešamību no pašas radio nozares. Diskusijā starp pašmāju mūziķiem, mūzikas izplatītājiem, producentiem un radiostacijām jāņem vērā vairāki riski, jo kvotu noteikšana nedrīkst drastiski ietekmēt pašu radio nozari. Piemēram, vai kvotu noteikšana neradīs zemāku peļņu visas radio industrijas līmenī, respektīvi, klausītāji, kuri būs spiesti klausīties mūziku latviešu valodā likumu dēļ, vienkārši mazāk klausīsies radio."
Problēmu kvotu ieviešanā nesaskata arī Pieci.lv mūzikas redaktors Toms Grēviņš: "Obligāti spēlējamas latviešu mūzikas normas traģēdija būs vienīgi stacijām retranslētājām, jo loģiski, ka Maskavas dižākie radio savā programmā šo normu nevarēs nodrošināt. Pēc maniem aprēķiniem, ikviens no tirgus līderiem savā programmā atvēl lielu lomu latviešu mūzikai, jo pēdējos gados pati auditorija to ir sākusi aizvien vairāk pieprasīt. Pat EHR starp Eiropas hitiem sākuši atskaņot "made in Latvia" skaņdarbus!" Pats uzņēmuma Super FM (radiostaciju European Hit Radio un Hiti Rossiji īpašnieks) valdes priekšsēdētājs Uģis Polis gan solījis, ka šāda lēmuma gadījumā vērsties pret valsti tiesā.