Paies 30 vai 40 gadu, un vēl gana spriganajiem vectēviem Jānim Šipkēvicam, Reinim Sējānam un Artūram Šingirejam, kuri sen būs aizmirsuši, ka reiz likuši sevi saukt par Šipsi (nelasīt no otra gala – būs pī), Reinsi un Donu, mazbērni teiks: "Hei, Grendidī, es tagad spēlēju klavigalaksikofonu tā, ka mani dzird uz tālākajām Saules sistēmas planētām, bet ko jaunībā izdarīji tu? Uzrādi dokumentus, kas pierāda, ka tas, ko dziedāji, spēlēji un "densoji", bija kādam vajadzīgs!" Visi trīs sinhroni domīgi ieturēs pauzi, raustot savu sirmo bārdu, un tad sāks rakņāties pa vecu krāmu (jeb vērtību) kaudzēm. Vispirms no tām tiks izvilkti noputējuši DVD disku atskaņotāji un vadi, kuru lietošana mazbērniem noteikti liksies stipri dīvaina, jo jēdziens "bezvadu" sen būs kļuvis par normu, pēc tam tiks atrasti arī paši videodokumenti – diski glītu fotogrāfiju pilnās grāmatiņās.
Īpaši pie tā piestrādājuši Instrumenti, neskaitāmās melnbaltās četru autoru bildēs fiksējot sevi un koncertu scenogrāfiju (Kristaps Epners) ar spoguļiem un gaismu spēlēm un beigu beigās visu melno pabiezo paku ieslidinot stingrā, caurspīdīgā apvalkā, ko rotā gan fotokolāža no Reinsi un Šipsi sejām – līdzīga tai, kas skatāma uz Procrastination audiodiska vāciņa –, gan informācija par saturu. Izstrādājums, kas jau vizuāli ir kas vairāk par vienkāršu koncertieraksta DVD vāciņā.
Miljons stopkadru
Jau šodien, pateicoties daudz vienkāršākām ar ausīm un acīm uztveramās informācijas izplatīšanas metodēm, tādi formāti kā audiokompaktdisks un arī DVD kļuvuši par ikdienā reti izmantotiem, jaunajiem datoriem pat nav atvilktnītes šo disku ievietošanai. Sekojot šai tendencei, Kārļa Kazāka Nacionālā teātra koncerta Gultnes video, kura veidošanā arī tika ieliktas ne mazākas pūles, filmējot to ar neskaitāmām kamerām un pēc tam rūpīgi montējot, tika vieglu roku padarīts pieejams jebkuram interesentam, ievietojot to internetā. Tas ir mūsdienīgi un dāsni, bet vai šis koncertieraksts tur "karāsies" arī pēc gadu desmitiem un vectēvs Kārlis ar pāris klikšķiem to varēs atrādīt mazbērniem?
Instrumenti un Dons tomēr nodrošinājušies ar taustāmu formātu. Tāpēc tā atskaņošanai paredzētais aparāts tomēr "jāpielaiž", kaut ar ilgu pierunāšanu – gluži kā uz ielas dažus gadus nostāvējis un nekustināts automobilis –, tas būs vēl lielāks pārbaudījums vectēviem Jānim, Reinim un Artūram prasīgo mazbērnu priekšā. Kad tas galu galā izdodas, abu disku skatīšanās atsauc atmiņā Instrumentu un Dona iespaidīgās vairāku koncertu sērijas klubā Palladium Rīga attiecīgi 2013. gada novembrī un 2014. gada februārī.
Ja jau koncertu ir bijis tik daudz, arī apmeklētāju skaits bijis kupls, un vairākumam šie koncerti ir atmiņā kā lieli piedzīvojumi. DVD veidoti tā, lai šo klātbūtnes efektu, skatoties un klausoties tajos tiražēto materiālu, varētu iegūt atkārtoti, vēl tuvāk redzot Dona enerģiskos, no viņa elka Fredija Merkurija pārņemtos žestus, kas kopā ar vīrišķīgo balss tembru šajā desmitgadē mūsu zemē piešķir Donam to pašu lomu, kas 70. gados piederēja Viktoram Lapčenokam. Savās vietās neatvairāmi virtuozi ir arī ģitārists Mārcis Auziņš, basists Toms Poišs un bundzinieks Rūdolfs Dankfelds.
Dona karstākās pielūdzējas ar pauzes pogas palīdzību tagad pat iegūs iespēju tīksmināties par katru no miljons stopkadriem uz milzu plazmas ekrāniem, fonā no kāda cita atskaņotājaparāta pēc izvēles klausoties jebkuru pieejamo Dona albumu, un nākamā gada sākumā būs vēl viens – Sibīrija. Iespējas neizsmeļamas – to burvība atveras no jauna, kad tāds formāts kā DVD jau gandrīz nepelnīti aizmirsts.
Vārdi līdzās autogrāfiem
Atšķirībā no senās padomju filmas Cilvēks amfībija varoni atgādinošajā jaciņā koncerta sākumā tērptā Dona Instrumentu koncerta pasaulē skatītājs netiek ierauts uzreiz kā mutuļojošā popmūzikas atvarā, kulminējot jau ar pirmo dziesmu, bet pakāpeniski – atbilstoši grupas otrā albuma Procrastination noskaņai. Jau koncertā klātienē uz skatuves izvietotie spoguļi ļāva sirreāli vērot tērpu mākslinieku dueta Mareunrol’s īpaši sapucētos mūziķus no vairākiem rakursiem, un ierakstā daudzviet veidotas videokolāžas, kas padara to visu vēl netveramāku.
Atmiņā ataust reāli notikušais un redzētais – interesantas ir spēles ar instrumentu rotāciju – Reinis, kurš pamatā ir bundzinieks, koncertā vairākkārt uzspēlē arī ģitāru (to viņš kā viesis darīja arī pērn Pērkona koncertā Ogrē), Jānis, tuvojoties koncerta izskaņai, piesēžas pie bungām, un izveidojas vesels sitamo instrumentu kvartets kopā ar Kasparu Kurdeko un Anriju Grinbergu – kā nekā Instrumentu muzikālā materiāla lauvas tiesas autors ir bundzinieks Reinis. No viesmūziķiem, kuru vidū koncertu sērijā bija gan Pērkons, gan Renārs Kaupers, diskā skatāms pianists Vestards Šimkus.
Abi diski noteikti nepieciešami mūsdienu pašmāju muzikālo aktualitāšu vērotāja kolekcijā. Kaut vai tāpēc, ka tie ir ļoti dažādi. Gluži kā zupa un saldais ēdiens vai kā mājdzīvnieks un mīļotais cilvēks. Katra pienesumu raksturo arī mūziķu atstātie vārdi līdzās autogrāfiem: Dons raksta "Priekā", Instrumenti – "Patiesā cieņā".
Katrā ziņā nākotnes mazbērni būs šokā: "Nu moins, tevi patiešām nāca klausīties tik daudz cilvēku, vēl pie tam klātienē? Tas taču nav iespējams! Vectētiņ, es tevi tomēr ļoti mīlu! Gribi, es tev uzspēlēšu uz klavigalaksikofona savu jauno gabalu? Es to veltīšu tev."
@@@@
Dons
Koncertieraksts Varanasi
Izdevējs Dons Music
@@@@
Instrumenti
Procrastination Live
Izdevējs Instrumenti LLC