Izcilākais basists kopš Džako Pastoriusa laikiem — tā visur pasaulē piesaka Viktoru Vūtenu — virtuozu un novatoru, kura rokās elektriskā basģitāra skan kā solo ģitāra. Viņš ieviesis jaunu tehniku, spēlējot basģitāru ar abām rokām — ne vairs ar kreiso spiežot notis, bet ar labo raustot stīgas. Pats ar neviltotu prieku atminas, ka pabijis abās mūsu kaimiņvalstīs — Lietuvā un Igaunijā. Nu beidzot viņu dzirdēsim arī Latvijā, kur viņš ieradies kā festivāla Rīgas ritmi viesis ar savu grupu koncertēt Rīgas Kongresu namā 2.jūlijā plkst.21.
Īstenot brīvību mūzikā
V.Vūtena talants un meistarība ir novērtēta ar Grammy balvu, kas turklāt iegūta, muzicējot kopā ar citu ģēniju Bēlu Fleku grupā The Flecktones. Vūtens ir pirmais mūziķis, kurš trīsreiz uzvarējis konkursā Bass Player of the Year, ko organizē Bass Player Magazine. Viņa kontā ir arī divreiz iegūtā Nashville Music Awards. V.Vūtena mūzika patiks gan tiem, kuri gaida drosmīgu jaunrades piedzīvojumu, gan tiem, kuriem svarīgs ir īpašais ritma pulss, ko džezmeņi dēvē par grūvu. Turklāt Vūtena grūvā nav raupjuma, tam piemīt neparasta izsmalcinātība. Tā valdzina arī slavenajā Džona Lenona valsī Gulbis no The Beatles klasikas, kas Vūtena versijā saucas Norvēģijas mežs.
Būdams ne tikai izcils basģitāras spēles novators un talantīgs komponists, bet arī aranžētājs, producents, vokālists un multiinstrumentālists, viņš ir arī mīlošs vīrs, gādīgs četru bērnu tēvs un aizrautīgs burvju mākslinieks. Viņš ir jaunākais no pieciem slavenajiem brāļiem Vūteniem (Redžijs, Rojs, Rūdijs un Džozefs), ar kuriem spēlē kopā kopš agras bērnības Wooten Brothers Band. Viens no viņiem, ģitārists Redžijs Vūtens, ieradies un muzicēs kopā ar viņu Rīgā.
Apguvis austrumu cīņas mākslu un savas mūzikas ritmos pārtvēris sava cīņas skolotāja sentences, V.Vūtens pats skolo jaunos basistus savā ikgadējā Bass&Nature nometnē, par ko Dienai paskaidro, ka "dabā un dabiskajā ir rodams pamats pilnīgi visam. Džeza mūziķi mēdz stundām vingrināties slēgtās telpās, viņus ir jāizved laukā — brīvā dabā un cilvēkos". Jaunajiem mūziķiem viņš vispirms vēlas palīdzēt "izjust un īstenot brīvību mūzikā".
Dzimtā mūzikas valoda
Uzaudzis ģimenē, kurā visi dzied un spēlē kādu mūzikas instrumentu,
V.Vūtens jau divu gadu vecumā raustījis basģitāras stīgas. Ātri
apgūstot profesionālās prasmes, viņš iespaidojies no tādiem basa
dižmeistariem kā Stenlija Klārka, Lerija Greiema un Būtsija Kolinsa.
Taču par labākajiem skolotājiem atzīst vecākus un brāļus, kuri
iemācījuši ar atvērtu prātu un sirdi raudzīties pasaulē un nebaidīties
pieņemt visu jauno.
"Es vēlos, lai cilvēki domā. Pasakot viņiem, kas tas ir, stāsts ir
galā. Dzīve nozīmē pārmaiņas. Tā arvien mainās, tādēļ atbildes nevar
palikt nemainīgas. Patiesā būtība slēpjas jautājumos...," uzskata
V.Vūtens. Mūziku viņš dēvē par savu dzimto valodu un uzsver, ka to
jāapgūst bērnībā. Tāpēc, ka nūzika viņam ir "veids, kā sazināties un
izpaust sevi". Kopspēlē viņš sapraties ar daudzām slavenībām: Brenfordu
Marsalisu, Maiku Stērnu, Čiku Korea, Deivu Metjūsu, Princu, Sūzenu
Tedeči, Skotu Hendersonu, Stīvu Smitu un daudziem citiem, komponējis
skaņu celiņus Disneja studijas filmām, bet savu dzīves un mūziķa
pieredzi apkopojis grāmatā Mūzikas stunda: garīgi izaugsmes meklējumi
mūzikā (The Music Lesson: A Spiritual Search for Growth Through Music),
kuru šogad aprīlī laidis klajā apgāds Penguin.
"Cilvēki mani jau gadiem lūdza, lai uzrakstu grāmatu par savu mūzikas
pieredzi un domāšanu mūzikā. Viņi gribēja instrukciju, mācību
programmu. Bet es nerakstīju instrukciju krājumu, jo tie bieži vien ir
pārāk stīvi un nedzīvi. Tāpēc es atgriezos pie vecās, labās tradīcijas
un uzrakstīju stāstu. Tā, kā stāstītu skolotājs. Tā mācīšanās notiek
daudz vieglāk, nevis: Viktors teica, dari tā! Tas ir tikai stāsts, un
cilvēki var no tā gūt, ko vien viņi paši izvēlas."
Lasiet vēl: Intervija ar Viktoru Vūtenu