Par spīti fantāzijas žanra arvien straujākajiem apgriezieniem pēdējo desmit, divpadsmit gadu literārajā ainavā, no svešvalodām (izņemot angļu valodu) tulkoto šī žanra darbu skaits Latvijā joprojām īsti neļauj ieraudzīt fantāzijas popularitāti un daudzkrāsainību visā krāšņumā.
Piemēram, vācu valodā tapusī fantāzija lielākajai daļai lasošās publikas, domājams, asociēsies pirmām kārtām ar bērnu rakstnieku Mihaela Endes un Kornēlijas Funkes grāmatām, krievu – tikai ar daļēji (divas grāmatas no piecām) latviski pārtulkoto Sergeja Lukjaņenko ciklu Nakts sardze, zviedru – ar Sāras Elfgrēnas un Matsa Strandberga jauniešu triloģiju Aplis.
Ieskatu brāļu lietuviešu žanru literatūrā, paldies Dievam, pirms trīspadsmit gadiem sniedza Imanta Belogrīva sastādītais krājums Baltijas teiksma un pavisam nesen – Andrjus Tapina romāns Vilka stunda. Par igauņu, baltkrievu, somu, norvēģu un citu nebūt ne tālu un svešu zemju iztēles lidojumiem aizvien dzīvojam laimīgā neziņā. Arī poļu rakstnieka un savas zemes fantāzijas megazvaigznes – rakstnieka Andžeja Sapkovska – darbus no slavenās sērijas Ragaņi (Wiedźmin) Latvijā, domājams, līdz pavisam nesenam laikam pazina galvenokārt vai nu: a) tie, kas autora darbus lasīja krievu tulkojumā, vai: b) tie, kuri ne pa jokam aizrāvušies ar trim visā pasaulē populārajām, pēc sērijas motīviem veidotajām datorspēlēm ar tādu pašu nosaukumu.
Nu šiem mohikāņiem pievienojas trešā grupa: tie, kuriem ir iespēja – pagaidām gan vēl gauži fragmentāri – iepazīties ar slavenā poļa fantāzijas lidojumu latviešu mēlē, jo šāgada sākumā dzejnieka Māra Salēja tulkojumā klajā laists pirmais no diviem stāstu krājumiem, kas ievada Ragaņu ciklu, – Pēdējā vēlēšanās.
Kultūrvēstures bagāža noderēs
Kad saku "stāstu krājums", ar to jāsaprot vairāk teksta uzbūves princips, nevis žanrs. Centrālais sižets rit hronoloģiski, bet no tā ik pēc dažām lappusēm pēc principa "stāsts stāstā" atzarojas apjomīgi atmiņu stāstījumi. Kopumā tekstu veido vairāk nekā desmit vēstījumu, kurus apvieno darbības vide: mazliet – viduslaiku, mazliet – pārdabiskā telpa, kurā plecu pie pleca rosās gan bruņinieki un krodzinieki, gan elfi un magi, kā arī centrālais tēls – raganis, mošķu kāvējs, zobena pavēlnieks Rīvijas Geralts, kuram šajā pasaulē uzticēts sargāt trauslās robežas starp dabisko un pārdabisko, cilvēcisko un necilvēcisko. Tiem, kam, šo lasot, jau nolaidušies metaforiskie spārni un gribas atmest šai tak jau bērnu pasaciņai ar roku, tomēr vēlētos sniegt nelielu apoloģēzi.
Pirmkārt. Viss Sapkovska darbu cikls neapšaubāmi ir domāts pieaugušajiem, turklāt piebildīsim – pieaugušajiem ar zināmu kultūrvēstures bagāžu. Vairāki stāsti, kurus caurzib Geralta aši vicinātais zobens, ar bagātīgu izdomu un neapslāpējamu ironiju pārfrāzē un dekonstruē vai nu populārās brāļu Grimmu un Šarla Pero apdarinātās tautas pasakas – Sniegbaltīti, Skaistuli un briesmoni un citas, kas, atgādināsim, arī sākotnēji nebūt nebija bērniem domāta lektīra, vai slāvu teiksmas – par meiteni, kas naktīs ceļas no zārka, lai pamielotos ar apkārtnes iedzīvotājiem (kā lai te neatceras "pirmo padomju šausmu filmu" Vijs ar krāšņo melnmati nelaiķi, kas zārkā lidinās pa baznīcu!), par velnu, kas zog un nes zemnieku sūri grūti iekoptās lauksaimniecības kultūras nezin kādiem elles sabiedrotajiem mežā... Sapkovskis atpiņķerē šo sižetu neloģikas mezglus, ievieto – lielākoties tikai pēc vispārīgiem siluetiem atpazīstamos – pasaku tēlus reālistiskā (brīžiem pat naturālistiskā) viduslaiku vidē, piešauj labu devu spriedzes un pavisam dāsni – humoru, izmētā klišejas, sakapā gabalos stereotipus un rezultātā rada stāstījumu, kuru lasot vispirms uzšķiļas smaids par trāpīgumu, ar kādu autors aiz fantāzijas aizsega "bliež" pa gauži aktuālām un visiem saprotamām problēmām, bet mazliet vēlāk, iespējams, jau pēc grāmatas aizšķiršanas, rodas klusa vēlme rakstnieka radītajā pasaulē padzīvoties mazliet ilgāk. (Iespējams, tieši tāpēc sērija turpinās ar četriem stāstu krājumiem un pieciem romāniem!)
Salēja tulkojums aiztaupa sterilitāti
Otrkārt. Sapkovska pasaule ir izteikti slāviska (uzzinām, kas ir striga, Mora, ādspārnis, bēdekļi, mamuni un vēl vesela virkne slāvu mitoloģijas mošķuļu), koša, ķircinoša, brutāla, nedaudz piedauzīga un apbrīnojami dzīvelīga. Māra Salēja tulkojums, kurā dāsni plūst gan vecvārdi, gan neoloģismi, tekstam aiztaupa sterilitāti, kāda nereti piemīt darbiem, kuros pat rūdīti lielceļa laupītāji sarunājas, izmantojot komplicētus divdabja teicienus, – Sapkovska varoņi visu sauc īstajos vārdos, un tie ne vienmēr ir smalkākajā sabiedrībā izmantoti vārdi. Tomēr fonā asprātīgajiem vārdu dueļiem un ne mirkli neatslābstošajai darbībai jaušams arī pārsteidzoši maigs lirisms epizodēs, kurās atklājas Geralta cilvēciskā (nu labi, tehniski viņš nav gluži cilvēks) būtība, alkas izbeigt nemitīgos klejojumus, vēlme izrauties no savas mūžīgās citādības un tāda cilvēka, kuru (skaudīgi) apbrīno un no kura paniski baidās, ilgas pēc otras dzīvas būtnes pieskāriena.
Un, kā jau tas notiek lielākajā daļā kvalitatīvi uzrakstītu fantāzijas darbu, šie momenti ļauj no šķietami action orientētā "dzīvās videospēles" teksta izlobīt vēl citu slāni – atmetot neapšaubāmi krāšņo fantāzijas ietērpu, pāri paliek stāsts par cilvēku. Paradoksāli, bet grāmata, kas ārēji vēsta par karotāju, supervaroni un mačo ideālu, dziļākajā būtībā vēsta par... bailēm. Bailēs no īstiem un fiktīviem briesmoņiem zemnieki, tirgotāji un varasvīri algo Geraltu, bailēs no paša Geralta (tipiska svešā) viņi tam maksā – izsviež to pa vārtiem atkarībā no pašu spēku samēra, bailēs no ievainojamības, kam nav nekā kopīga ar aukstajiem ieročiem, Geralts dara un runā muļķības, un baiļu dēļ vesela virkne romāna varoņu pasaka vai – vēl sliktāk – nepasaka vārdus, kas var dziedināt brūces, kurām nav nekā kopīga ar aukstajiem ieročiem...Un, tāpat kā veiksmīgi uzrakstīts dialogs arī caur pusvārdiem liek lasītājam apjaust, kas palicis nepateikts, arī Geralta "pēdējā vēlēšanās" (nebaidieties, varonim nepienāk gals, ar šo darbu sērija tikai sākas!) atkarībā no lasīšanas toņkārtas būs katram sava. Bet recenzentes (cerams, ne pēdējā) vēlēšanās – vairāk latviski izdotu labu fantāzijas žanra grāmatu.
Tādu kā šī.