Izrādes Kleo-Kleo-Kleo-Patra recenzija. Sfinksiņa. Alternatīvie fakti

<--- Bet man jau Lukrēcija Bordžija likās dzīvās šausmas, kas uzbūvētas tikai un vienīgi ap to, ka Signe ir skaista un seksīga. Citi tur vēl atrada kādu papildus jēgu... Bet nu gads no gada tās bedres kļūst arvien dziļākas un dziļākas, un jēgu ieraudzīt arvien grūtāk. Un smieklīgi arī sen jau vairs nav. Un ļoti, ļoti šabloniski. Es saprotu, ka Džilis laikam foršs cilvēks, draugs visai teātra komandai un ka savulaik tieši viņš noturēja interesi par Liepājas teātri, bet kaut kādai atbildībai taču tomēr vajadzētu būt.

Ja šitā Džilis protestē, tad viņš to dara jau vairākus gadus un ļoti vienādā stiliņā. Man gan vairāk liekas, ka tā ir tāda liela un dziļa, nebūt neesmu droša, ka pārejoša radošā krīze. Respektēju, kad mākslinieki tādos brīžos paņem pauzi, nevis turpina sevi atražot, iekasējot naudiņu no skatītājiem, kuri vēl arvien cer, ka varbūt... Pašai savādi, ka tā rakstu, jo savulaik tieši Džilindžera izrādes Liepājā bija must-see, tās, kuras gaidīju un apmeklēju pa vairākām reizēm - Kamēliju dāma, Killera dienasgrāmata, Pīļu medības un pēc tam lieliskā Hanana. Bija pat diezgan gaumīga komēdija, kuras nosaukumu gan piemirsu. Kad sākās no kalna lejup ejošās izrādes, es vēl viņu aizstāvēju - nu nevar jau viens cilvēks visu laiku bliezt, protams, neveiksmes, radoši meklējumi utt. ir saprotami. -->

Aktierspēle lieliska. Bet kā kaut ko tādu var nosaukt par komēdiju... nesapratu. Teiksim tā - skatīties varēja, bet bez sajūsmas.