Gandrīz vienlaikus maijā iznākuši Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea soloalbums Apgaismo mani un grupas Sigma trešais ieraksts Ostinācijas – tos vieno vairākas lietas, tomēr reti izdevies Sigmas un Shipsea koncertos sastapt vienus un tos pašus cilvēkus. Kāpēc? Gandrīz tāpat astoņdesmitajos gados Anglijā bija ar The Cure un The Smiths, deviņdesmitajos – ar Oasis un Blur. Visticamākais, skaidrojums meklējams tajā, ka māksliniekiem ir bijuši krasi atšķirīgi klausītāju iegūšanas ceļi.
Jānis Šipkēvics fanu loku uzaudzējis paātrinātā ceļā – ar darbošanos popmūzikā, pat komēdijžanrā, vispirms uzjautrinot cilvēkus vokālajā grupā Cosmos, kas iekaroja gan Eirovīzijas fanus, gan Krievijas glamūra publiku, pēc tam duetā Instrumenti, sākotnēji uzstājoties pandu maskās un pat slēpjot savu identitāti, izliekoties par mūziķiem no Zviedrijas vai Islandes. Kaut gan viss vienmēr ticis darīts profesionāli augstā līmenī, uz labas muzikālās izglītības un talanta pamatiem, iepriekšminēto atceroties, noticēt ir daudz grūtāk, līdzīgi kā pazīstamam aktierim komiķim parādoties spilgtā dramatiskā lomā, ko viņš spēlē ne mazāk pārliecinoši.
Grupa Sigma klausītājus ieguvusi lēni un uzmanīgi, vispirms gandrīz desmit gadu darbojoties un neizdodot nevienu albumu. Pirmajā apvienības koncertā, iznākot debijas ierakstam Sazaroto taku dārzs (2015), pat sajutos tā, it kā būtu nonācis kādas mistiskas jaunas sektas saietā, kur ievilktais klausītājs jau jūtas šī trio spēlētās mūzikas tik ļoti apburts, ka pats vairs nespēj lemt savu likteni, un arī visādi joki par jūtīgām tēmām ir nevietā. Katrs jauns Sigmas albums ir kā nākamais pakāpiens uz augšu, bet trepes ir un paliek tās pašas.
Viļņi no tevis nāk
Tagad laiks atgriezties pie vienojošajiem elementiem. Pirmkārt, abās mūziķu apvienībās ir dziedoši pianisti, kurus sauc par Jāņiem. Otrkārt, augstas vīriešu balsis, kas Jāņa Šipkēvica gadījumā (vēl Cosmos laikos) pat paša dēvēts par soprānu. Kā smejoties atzīmējis Juris Kulakovs, Ieva Akuratere ir vienīgā viņa grupas dalībniece, ko vēl ne reizi koncertos nav aizvietojis ģitārista Leona dēls, gandrīz burtiski Pērkona aizkulisēs izaugušais Reinis Sējāns, un tur būtu jāsauc viņa biedrs no dueta Instrumenti – Jānis Šipkēvics.
Jānis Ozoliņš no grupas Sigma nav iesaistījies tik daudzos muzikālos projektos kā Shipsea (Nepāriet, Dora, Alises Jostes koncerti u. c.), ja neskaita sendienās notikušu bungošanu Hospitāļu ielā un dziedāšanu grupā Punch, kas pat bija izdomājusi savu žanra apzīmējumu "takeshi rock". Trešais vienojošais elements ir jaunajos albumos pieaicinātie sieviešu vokāli – Sigmas dziesmā Ir vēsas kopā ar Jāni Ozoliņu dzied Sniedze Prauliņa. Jāņa Šipkēvica albuma atklāšanas koncertā Dailes teātra Mazajā zālē klausītāju rindās bija redzamas Linda Leen, Būū un Alise Joste. Piedzied šoreiz Kristīne Pāže, Daiga Barkāne jeb Ūga, taču vislielākais tautas līdzi dziedama, gandrīz himniska hita poteciāls ("Jo viļņi no tevis nāk / Tavi viļņi nāk manos krastos / Tikai tavi viļņi tā māk") ir kopā ar Aminatu izpildītajai dziesmai. Iespējams, pat Latvijas Radio 2 to varētu atskaņot (tas pieminēts dziesmā Mierīgs trakums), un tā kļūs par Muzikālās bankas aptaujas finālisti?
Ceturtais abus albumus vienojošais faktors ir dzejas izmantošana līdzās pašu vārdiem – Jānim Šipkēvicam tas ir bijušais skolasbiedrs Marts Pujāts, savukārt Jānim Ozoliņam kā literatūras pētniekam autoru saraksts ir garāks – Kārlis Vērdiņš, Jānis Rokpelnis, Monta Kroma un atkal Marts Pujāts. Piektkārt, papildus roka pamatsastāvam dziesmas apaudzētas ar klasiskajiem instrumentiem – Jānim Šipkēvicam tie ir lieliski Andra Sējāna stīgu aranžējumi. Grupai Sigma stīgu aranžējumus vēl iepriekšējā albumā pievienoja Platons Buravickis, bet šoreiz viņš dziesmas pilnveidojis ar pūšamajiem instrumentiem.
Tagad par atšķirībām
Jānis Šipkēvics ir mūzikas profesionālis, kura sniegumu vislabāk izbaudīt iespējams nevis ierakstā, bet koncertos – viens tāds jau notika albuma atklāšanas dienā Dailes teātra Mazajā zālē. 30. un 31. augustā gaidāmi vēl divi koncerti Dailes teātra Lielajā zālē, tajos tiks atzīmēta autora dzimšanas diena. Instrumentālisti Miķelis Putniņš (ģitāra, taustiņi, balss), Rūdolfs Dankfelds (sitaminstrumenti), Kārlis Josts (basģitāra) un prezentācijas koncertā klāt neesošais Matīss Čudars (ģitāra) ir Jāņa Šipkēvica biedri apvienībā Nepāriet, un arī šis tomēr ir Shipsea izveidots projekts, kurā katram iesaistītajam ir pavadošā loma, un ieraksts tomēr ir tikai konservs, tā pēc koncerta apmeklējums ir obligāts, citādi viss būs nokavēts.
Sigmas kolektīvs ir nemainīgs trio – Jānis Ozoliņš (vokāls, taustiņinstrumenti), Kaspars Lastovskis (basģitāra) un Uģis Eihvalds (sitaminstrumenti) –, nevis "Ozoliņš un grupa", tāpēc arī ierakstā skanējums labāk turas kopā kā monolīts veselums, kurā kā soloinstruments bieži vien priekšplānā latviešu mūzikai neraksturīgi izvirzās basģitāra, nevis vokālists. "Mums ir tā, ka Jānis ar Uģi ir savā ostinato un es esmu pa virsu vai riņķī kā vētra vai arī otrādi: es esmu mierīgs, un viņi apkārt trokšņo, lai būtu tāds – negribas lietot to nodrāzto teicienu – iņ un jaņ, bet tie spēki, lai arī viss tur kaut kā maisās un miksējas kopā, viens otram netraucē, kaut kādā ziņā es esmu tas kontrapunkts viņu ostinato," intervijā SestDienai maijā teica basģitārists Kaspars Lastovskis, skaidrojot albuma nosaukumu.
Grupa Sigma trīs albuma prezentācijas koncertus jau ir nospēlējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, un turpmāk mūziķi ir jāmeklē 8. jūlijā Valmiermuižā, 14. jūlijā Saulkrastu estrādē, 15. jūlijā festivālā Positivus Rīgā un 19. augustā Jaunolainē.
Ja kāds liktu izvēlēties, kuru no abām platēm (vinilā tiks izdoti abi albumi) ņemt līdzi uz neapdzīvotu salu, ja otra jāatstāj, es izvēlētos Sigmu.