Laika ziņas
Šodien
Migla
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

2011./2012. gada teātra sezona. Kas pārsteidz jūs?

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Būtu interesanti
B
Jā, būtu interesanti, ja DIena pirms jaunās sezonas uztaisītu skatītāju aptauju, piemēram, lai nosauc iespaidīgākās katrā teātrī redzētās izrādes un pāris teikumos apraksta, kas šķita vērtīgs. Par pamatu ņemot kaut vai aktīvāko teātru sarakstu: NT, JRT, VDT, DDT, ĢIT, TRD, Daili, Liepājas teātri, Daugavpils teātri...
id
i
jā! Ingas Gailes luga ĀDA Ģertrūdes ielas teātrī! jāredz!!!
Zane
Z
MAnuprāt, ĀDA @ ĢIT bija ģeniāla, lielisks aktieru darbs, lieliska latviešu dramaturģija, izcils režisora darbs un arī tērpi un mūzika fantastiska. un pie visa TIK ļoti aktuāli un laikmetīgi!
Skatītāja
S
Silvijas kundze, uz kurām Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātra izrādēm bez nosauktajām "Dzin" un "Leģionāri" Jūs esat bijusi, ja tās vērtējat kā domātas "cilvēkiem ar mazu estētisko pieredzi"??? Esmu gan JRT, gan NT, VDT un arī šo mazo teātru skatītāja, tāpat arī regulāra festivāla Homo Novus apmeklētāja kopš 1999. gada. Manuprāt, bez pieminētajām izrādēm DDT un ĢIT ir arī citas, kurās estētiski pieredzējuši cilvēki atrod vērtību, piemēram "Sieviete -dieviete" vai "Āda". Tāpēc Jūsu komentārs šķiet diezgan savāds un arī mazliet aizvainojošs, ja pretendējat sadalīt Latvijas teātru publiku estētiski pieredzējušajos un citos...
medmāsa
m
Nu jau parādījies arī apgalvojums, ka kādreizējie neatkarīgie "Kabata" un pat "Skatuve" gribējuši atdarināt lielos repertuārteātrus Daili un Nacionālo, bet no tā nekas neiznācis. Pilnīgi murgi, uz kādas materiālās, mākslinieciskās bāzes tie būtu varējuši pretendēt uz šādu statusu? Pieredzējušu cilvēku nav, ir tikai neatvietojami.
  • 0
  • 0
nevaru atrast
n
vai kāds Dienas lasītājs ir redzējis neatkarīgo teātru izrādes???
tocom
t
Man sezonas virsotne Osedžas zeme un Indrāni. Lai gan, iespējams, Osedžas zemes panākumi balstās lugas tekstā, nevis uzvedumā. Bet vienalga V.Sīlis panācis lielisku spēcīgu noskaņu, labu aktieru ansambļa darbu, mērķtiecība tiek saglabāta arī skatuviskajās norisēs. Beigu beigās es tomēr dodu priekšroku Indrāniem E.Seņkova režijā. Estētiski, vizuāli perfekts bija pirmais cēliens. Otrajā turpinājās atziņas, ka uzskatu sadursmē tomēr vainojami jaunie (vecie tiek pilnīgi attiasnoti), attīstīšana, kas kulminēja visu senilo un galu galā mūsu visu sākotni uzrādot kā muzeja eksponātus. Autori skaisti un iedarbīgi prognozē nākotnes draudīgās aprises. Protams, otrajā cēlinā arī pilnīgi nevajadzīgs avangards ar video... JRT redzēju Oblomovu - izrāde garlaicīga un vismaz Ģ.Krūmiņš neatklāja cilvēka eksisitenciālo trauslumu. Pieņemu garlaicību kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, bet šeit tam pamatojumu neredzēju.
žagata
ž
Dažkārt šķiet, ka panākumi mākslā mūs gan priecē, bet prieku kaut kas tautisks (?) grauž. Ik pa laikam nāk norejamās izrādes, kur epiteti, vainu uzrādes, paskaidrojumi, savu zināšanu dārgumi, personiskas dabas untumi birst kā kodes no nelaimīgas vilnas lupatas un atrod mieru teātra vēsturē. Bet ir arī pret neražu apdrošinātie. Mani nepārsteidz, bet ir uzkrītoši, ka Spēlmaņu nakts sakarā veidojas mākslinieku rinda, kurā kādreizējie jaunie jau pārtapuši par nevainojamiem rezervistiem, ir virzīti un izvirzīti kandidātos, bet objektīvu apstākļu dēļ, tā arī paliek savā vietā, par laimi mainoties tik uz augšu. Ja nu šos apdāvinātos, regulāros un Laimes mātes iesvaidītos nominantus iezīmētu, izsniedzot, piemēram, kādu goda aksesuāru vai gandarījuma žetonu. Tas varētu būt pat akmentiņš no Jūrkalnes piekrastes, bet abu dzimumu laureāti varētu saukties Spīdoļi. Būtu gan simboliski, gan krīzes situācijai atbilstīgi. Tā es ik gadu brīnos, cik smagi komisijām jāstrādā.
LLL
L
No šīssezonas izrādēm visspēcīgāko iespaidu atstāja Kārļa Krūmiņa režisētais Mērfijs NT Jaunajā zālē. Citas izrādes bija labas, apnicīgas, jaukas vai baigi foršās, bet IESPAIDĪGĀKĀ bija Mērfijs.
Dace
D
Tālivaldis Lasmanis un Mārtiņš Meiers "Šveikā" tiešām lieliski! Viņu dēļ arī ir vērts redzēt šo izrādi
piedodiet
p
Lukašs ir M. Meijers
rūķītis rūcītis
r
Visvairāk mani latviešu teātrī p ā r s t e i d z tas, ka divi cilvēki, kuri vienu un to pašu izrādi skatījušies katrs savā vakarā, var nonākt savādā strupceļā, jo viņi nespēs vienoties, ka patiesi redzējuši tās pašas lugas incenējumu tai pašā teātrī. Jā, tik atšķirīgs tagad var būt sniegums no reizes uz reizi. Šai sakarā īpaši grībētu uzteikt Mirušās dvēseles. Lai arī tā nav pagājušās sezonas izrāde, tomēr repertuārā ir saglabāta un joprojām pastāv kā hiperbolizēta veiksme, lai arī, kā saka, pa vīlēm izirusi. Vai Gogoļa romāna interpretācijas ass NT būtu M. Brūvera atveidotā sunīša daudzkārtējā čurāšana uz vairāku personāžu biksēm? Publikas nedalītā atsaucība un smieklu vētra ienesa dzīvību, daudzkārt jau teātra vēsturē pielietotajā kastē (skatuve skatuvē), kur vīrieši,ak, cik svaigā un oriģinālā kārtā, bija pārtapuši sievietēs. Iet prom bija kauns, jo starpbrīža nebija. Osedžas zeme bija sevišķs pārsteigums, it īpaši iepazīstoties ar to, ko mūsu teātra smalkmehāniķes savās izteikās bija dvesušas laikrakstos pēc pirmizrādes. Ieteikums: lai tak tās gudrītes pakustina savus torsus un aiziet pavērot gadījumus, kad izrāde laika gaitā pinveidojas. Nepiekritīšu viedoklim, ka aktrises vien triumfēja. Lieliskas bija gan Jančevska, gan Kugrēna, gan Kažociņa, gan Gaismiņa... Savkārt Cauka, iespējams, ka aiz reti piedzīvotās pārslavēšanas, sevi mazliet par daudz apzinājās un līdz ar to pārcentās, nevilšus atgādinot kādreizējās zviedzošās un rēcoši atraktīvās A. Kantānes lomas DT. Arī kungi bija precīzi, smalki savos tēlos, nebūs pārspīlēts, ja teiktu pat nevainojami- Anže, Skanis, Lisners, Hiršs, Manjakovs...V. Sīļa nopelns, varbūt kļūdos, vislielākā mērā uzteicams kā spēja strādāt un kopīgi radīt saskaņotā, vienotā ansamblī, izmantojot skaidri izvirzītam mērķim visus izrādes komponentus. Itin gara un piesātināta izrāde, kuras darbība neatslāba un attīstījās, nepagurstoši vedot uz kulmināciju. Sen neredzēts gadījums- īsts ansambļa kopības un mākslinieciskas augstvērtības piemērs. Izklaides žanrā kā lieliskus komēdijas tēlu radīšanas prasmes meistarus gribētu uzteikt Lasmani ( Šveiku) un Liepu ( Lukašs) Valmieras Šveikā. Ne viņi uz rokām staigāja, ne atražoja skatītāju uzmīļotus paņēmienus, kā to bieži varam redzēt, piemēram, DT. Varbūt pārskatiet savas pašievēlētās komisijas sastāvu un tad pārdomājiet, vai vajadzētu rakstīt, ka sezonu vērtē v a d o š i e teātra kritiķi. Varbūt varētu teikt arī pieticīgāk.
jautājums
j
Nū...Mani 2011/2012.sezonā visvairāk pārsteidza Spēlmaņu nakts nominācijas. Lai gan mani gandrīz katru gadu pārsteidz. Bezgalīgs snobisms + savējo būšana. Tikai ar balvu ir stipri par maz, lai publika kādu atzītu par Režisoru vai Aktieri. Bet nu lai jau tiek vismaz kaut kas...No pasaulīgās godības...
Ezis
E
Osedžas zeme un Sīlis! Jaunais aktieris Meijers - Šveikā un Jūlijas jaunkundzē !
lucia
l
Lucia di Lammermoor LNO kā atdarinājums Salomei Koventgārdena operā (Deivids Makvikars). Un neviens Latvijā par to nerunā.
jautājums
j
Es piekritīšu, ka scenogrāfija bija Lucias vājā vieta. Man arī neizskatījās pēc itāļu pils, kur nu vēl pēc Viskonti, bet gan reāli atgādināja Rīgas centrālstaciju. Materiāls, izkārtojums, tas augšējais balkons, kur 'negribētais līgavainis Luciu uz guļamistabu vilka...Precīzi kā stacijas lielajā zālē. Un vēl tas raibais fons pie blāviem tērpiem...Nu tur vajag ļoti izcilu vokālu, lai uz tā fona nepazustu. Rebeka , man par laimi, bija spoža .Bet vājāki dziedātāji uz tā pelēki/balti lāsumainā fona var arī pazust.. Nu Lucia ar Centrālstaciju, Trīne ar Centrāltirgu....Zināma konsekvence Spēlmaņu nakts scenogrāfijas nominācijās tomēr ir.
  • 4
  • 0
AhA
A
Man Lucia ir lielākā vilšanās. Es tomēr nespēju 3 cēlienus vienā skatuves estētikā (PSRS laika sabiedriskās partijnieku tualetes?) baudīt. Dziļumus var meklēt arī gleznojumā ar nosaukumu "Kolchoznieks ar pērļu auskaru", bet ja nav nekā īpaša tur noslēpta ,tik vien kā nosaukums, tad arī nav...
  • 4
  • 0
jautājums
j
Nū...Vispār zināma līdzība ir....Tur tikai vairāk izpaudišies modernajā stilā. Tas pilnīgi pilnīgi plikais un asinīm nosmērētais, uzkačātais tēvainis, kas Jānim Kristītājam to galvu cirta...taisni būtu Žagara tradicionālajā manierē,, bet Lučija bija eleganti atturīga. Rēžija nav tik agresīva kā Salomē. Varbūt nav arī tik talantīga, bet, man vismaz, Lučija šķita, elegantāka. Es gan Salomei ierakstu skatījos. Bet režijas manierē ir līdzība .
  • 1
  • 0
Marī
M
Elita Kļaviņa Jaunā Rīgas teātra "Mušā", neticēju, ka viņa spēj būt tik izcila Aktrise. Viņas Alīde ir vienlaikus tik konkrēta un vispārinoša igauņu (latviešu!) sieviete, ka izrādes laikā vēstures milzu kamols saveļas mazā, ciešā lodītē un trāpa tieši sirdī. Vilis Daudziņs Jaunā Rīgas teātra "Oblomovā". Jau kuro reizi Daudziņš pārspēj pats sevi , teju 4 stundas liekot smieties, skumt un just līdzi teju 100 gadīgajam Zaharam un radot absolūti ģeniālu aktierdarbu. "Pūt vējiņi" Liepājas teātrī - Rainis, Lācis, Elsbergs un Džilindžers beidzot rada un rāda nevis latvieti muļļu, bet latvieti kaislīgo. Spēcīgi un iedvesmojoši.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja