FOTO: Pirmo Krodera balvu saņem Indra Briķe

Nu, nu. Briķes korpulentā, izspūrusī vecmāmiņa R. Vaivara iestudētajā "Apglabājiet mani zem grīdas" ir vienkārši stindzinoši šaušalīga. Vispozitīvākajā nozīmē. Man šķiet, spoks, ka Jūs esat pārāk sakoncentrējies uz to Krodera Galateju, par kuru komentējāt visās malās un nezin kāpēc pat pie raksta par nupat JRT trupai pievienojušos jauno aktrisi I. Tropu, tieši ārējā izskata aspektā. Nevajag tik ļoti par izskatu satraukties! I. Briķe diemžēl nav ne tuvu vienīgais piemērs uz Latvijas teātru skatuvēm, kur jaunībā un arī vēl pusmūžā daiļas gaišmates ar filigrānas porcelāna statuetes augumiņu attiecīgā vecumā gandrīz neticami izplūst no agrākajiem gleznainajiem krastiem. Tikai daži piemēri ar citām dāmām, ar kurām notika tas pats - Vija Artmane, Velta Līne, Dace Bonāte. Nu, un? Vai tad tāpēc šīs dāmas tajā brīdī pārstāja būt Aktrises? Tas nav īsti korekti kritizēt to, kā daba kādam cilvēkam ir vēlējusi novecot. Reizēm tāda veidā daba mēdz atjaunot līdzsvaru, ka jaunībā žilbinoši skaistas sievietes ar gadiem ārējo sakistumu zaudē, bet tādas dāmas, kuras jaunībā nemaz tik izteikti skaistas nav bijušas, ar gadiem tādas kļūst un zied līdz pašam mūža vakarm. Tā notiek. Bet tam ir maz sakara ar aktierisko veikumu, kurā dažkārt saturam tomēr jādominē pār formu.

Un vēl pie vājajām lomām Dailē nevar nenosaukt Penelopes mātes lomu izrādē "Penelope un Diks." Nu, un pēdējā laikā - tās tiešā un pārnestā nozīmē izspūrušās, korpulentās vecmāmiņas... tās nu, ja gribam būt godīgi, ir trejdeviņu kalnu, trejdeviņu jūru attālumā no "KRODERA Galatejas..." Bet - laidiespas - ne man skauž, ne žēl. Tikai mēģinu saprast.

Patiešām - kur tad Visvaris Siliņš pazudis? Organizē kārtējo aktieru kursa uzņemšanu?

Plusi būtību nemaina, tikai viņu ir it kā vairāk. Vai daudzuma mērvīenības te ko izšķir. Kārtējais pasaķums, kurš visvairāk izprotams un apjūsmojams pašiem teatrāļiem, līdzīgi kā mediķi sit "augstu" vilni jokojot un iztirzizājot savas "štelles". Kapustņiks katra profisionālās gaumes robežās.

Protams, ka neesmu Kroders, bet Jūs gan iespējams esat sevišķi truls sievišķis, kas lielas, tagad jau aizsaulē mītošas, personības vārda rakstīšanu uz kūkas uzskata par joku ar īpaša humora pazīmēm. Interesanti, no kurienes šī tradīcija nākusi? Tāpat- diezin vai no veļu valstības kāds raksta komentārus? Tas ar tā kā būtu joks no Jūsu puses, vai kā? Jā, humori kļūst aizvien plakanāki, robustāki, īpaši tie, kas veltīti klāt neesošiem. Protams, piedošanu, cienīgaja, ja esmu vienīgais, kuram ampelēšanās rituālu ziņā ir cita mēraukla. Kroders varbūt arī pasmaidītu, kā ne reizi darījis, skatot mūsu jaunās brīvvalsts attīstības virzienus un tās iemītnieku paražas. Diezgan mulsi un daudz par ko smaidīja arī savā pēdējā jubilejā, kas gan cits Krodera k-gam atlika. Labu apetīti „ jaunlatvieši”! P.S. Starp citu, Krodera k-gs droši vien būtu ne tikai smaidījis par Valmieras teātra 90 gadu „ izcilo” jubilejas koncertu. Un vēl gribētos redzēt kā par šo programmu smaidītu Pēteris Lūcis. Pateicos par uzmanību.

Maizniek tieši tapēc arī neesi Kroders,jo viņam bija humora izjūta,kuras Jums acīredzot nav-Kroders noteikti pasmaidītu un pateiktu kādu piparotu joku par torti ar viņa vārdu!

Grūts?

Nosauciet kau vienu vāju Briķes lomu. Kā jau ierasts - redzējis neko nav, bet viedoklis ir.

Kāpēc Tu mums to stāsti? Tātad tomēr interesē, vismaz no ķēka puses, un laikam kāds skaudības velniņš ar gadiem grauž sirdi?

Līdzās tortei vēl trūkst Merilina Monro ar gaisā parautiem brunčiem. Svinēt Krodera balvas pasniegšanu 1. reizi un rakstīt viņa vārdu uz tortes- tas var atnākt atpakaļ. Kā katra piedauzīga darbība. Man šķiet, mēs neesam Eiropā, arī latvieši mēdza uz tortēm rakstīt tikai gadu skaitļus. Ja aplūkojam cilvēku attieksmi aiz komentāriem, tad diezgan šķebeni paliek. Tagad mums ir sevišķs guvums- wow! ū-ū! Tukšas sirdis un pilni kuņģi.

Prasta izdarīšanās, cenšoties to dzēst, smalkāka nepaliek. Bet mums jau kultūras tikai 100 gr. Viss kartībā.