Kevins Speisijs norāj izrādes apmeklētāju par ieslēgtu telefonu

Un pareizi darīja! Tāpat kā Uldis Dumpis kādreiz savā jaunībā, ja pareizi atceros, izrādē "Tur laukā aiz durvīm", aizrādīja skatītājam/skatītājai par konfekšu papīriņu skaļu čaukstināšanu! Uz tirgus plača tas tā netraucē, bet - teātra vai kinozālē - nu, bitītematos! Ne tikai čaukstina konfekšu tūtes, bet dara to LĒNĀM un ILGI it kā, saprotiet jel, NEUZKRĪTOŠI!!! Un, kad iezvanās tie telefoni, tad, pats par sevi saprotams, tikai tie, kas ir noglabāti tā, ka īpašniekam ILGI un PAMATĪGI jāčamdās pa kabatām un somām, kamēr to atrod... VARBŪT, KA teātros un tamlīdzīgās KULTURĒLAS sanākšanas vietās pie ieejas vajadzētu ierīkot pārbaudes punktus kā LIDLAUKOS. Ko?

Un tad Speisijs neizejot no lomas paņēma rokās nūju, aizgāja līdz skatītājam, kuram iezvanījās telefons, un sāka viņu sist. Tad viņš pacēla asiņaino nūju virs galvas un vērsās pie zāles: "Kurš vēl grib?" Stāvēja pilnīgs klusums. Tad kaut kur zāles beigās atksanēja sievietes kliedziens, un tad sākās panika. Visi skrēja uz izeju. Bet Speisijs it kā nekas nebūtu noticis uzkāpa atpakaļ uz skatuves, ielēja no karafes ūdens glāzi, padzērās un pametis skatu uz nekustīgo skatītāju zāles vidū uz grīdas, noburkšķēja: "Maita."