Normunds Naumanis: Spēlmaņu nakts balva ir rutīnas un formālu principu varā

Augļu un dārzeņu vietā NE-izvēlos teātra izrādes, jo ogas, augļi un dārzeņi tiek ķermenim, asintiņai un vielmaiņai, izrādes -garam, izglītošanās rituālam, dvēseles skaidrībai un arīdzan atpūtai, un smiekliem, kas atjauno kā pārtikas piedeva. Ja valda putra, gribēju jau teikt, tā jāizēd, bet, ja 10 gadus nostāvējusies, tad gan i' ne lopam neiebarosi. Apbižotie "smejas", dabūjušie jūtas glaimoti. "Tāda ir teātra ļaužu daba." Caur binokli lūrot, rādās, ka TĀDA ir cilvēku daba kopumā, ja arī kādam būtu netīkami tādus "zaimus" dzirdēt, "putrai" pievienoju arī kritiķus un skatītājus, kurus savukārt sašķiroju pēc profesijas un profesionalitātes pazīmēm. Šķēpu laušana, klusēšana un konfidencialitāte? Īstenojot mūsu līdzšinējo tradīciju pārprofilēšanos/ inovāciju un konsolidāciju , mēs neizbēgami piedzīvotu jaunu krīzi, kas izpaustos kā ģipša deficīts ārkārtas apstākļos. Uz līmlentu paļauties nevar, jo rokas taču paliktu brīvas, ko nevar teikšus pateikt, to var uz papīra uzrakstīt, ar zīmēm parādīt. Pieprasīt, lai ieģipsēti žūrijas locekļi tiktu vadāti (200 reižu) uz izrādēm varētu gan, tādu procesu ietilpinot kustīgo instalāciju kategorijā. Tas tik beidzot būtu kaut īsti laikmetīgs, līdzīgs velobraucienam, pliko skrējienam pār tiltu. Bet, ja nu tauta saceļas, ka notiek kaitnieciska nodokļu naudas izlietošana? Lai būtu droši, iesaku šo kampaņu ievietot valsts noslēpuma statusā. Noapaļošos: Tie pirmie būs tie pēdējie, sujektīvisms galīgi nedabiskā veidā izzudīs, mēs pieredzēsim pastardienu vai arī šķīvīša uzlidojumu, uz kura glīti būs sakārtotas objektīvi-galējās delikateses, greznotas ar sparģeļiem un citiem zaļumiem. Žūrijas komisijas locekļus, piekrītu, vajadzētu samazināt, respektējot postmodernos veģetāristus un zivju dienas atbalstītājus, ja atgadītos tā, ka žūrijas galējais spriedums tiktu pasludināts ceturtdienā. Naivos romantistus un ideālistus atstājot pie bezmaizes ūdens. Nost ar rutīnu un formālismu! Lai dzīvo māksla, kas dara mūs bagātus, stiprus un veselīgus, gatavus Jaunai gaitai, kas vedīs mūs pretim jaunām zvaigznēm un materiālai labklājībai!

NN: " ... visiem žūrijas locekļiem jāredz visas izrādes visos sastāvos (padomājiet, kurš teātra profesionālis var atļauties gadu ziedot ik pārvakaru teātra apmeklējumam teju vai spaidu kārtā un par simbolisku apmaksu?)... " - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Pag' - "spaidu kārtā"? Vai ta' tas nav profesionālo teātra apskatnieku DARBS - redzēt visas izrādes un pēc iespējas arī visos sastāvos? VT, LT, D-pilsT, DT, NT, JRT, LeļļuT, Opera/Balets, KrievuT plus vēl DDT, Skatuve - nu, noapaļosim uz 15. Katrā teātrī vidēji 12 jauniestudējumu sezonā. Tur sanāk 180 izrāžu, ko noapaļojam uz 200. Gadā 365 dienas. Katrā teātrī ir pāris dienu nedēļā, kad notiek rīta un vakara izrādes. Tās var izmantot, kad brauc uz provincēm. Man gan ir vieglas aizdomas, ka žūrijas daudzmaz objektīvu vērtējumu bremzē tieši tas, ka visi žūrijas locekļi nekad nav redzējuši visas vai pat vienas un tās pašas izrādes. Ne? Labojiet, ja alojos.