Režisors Dmitrijs Petrenko Dailes teātra Kamerzālē iestudējis dramaturģes Justīnes Kļavas lugu Atzīšanās. Kurš kuram atzīstas? "Visgrūtāk jau ir atzīties katram pašam sev," domīgi saka režisors. "Bet visi mēs esam cilvēki, un nav labu vai sliktu, jo katrs esam tāds, kā sevi veidojam, kā apkārtne un līdzcilvēki mūs ietekmē."
Ideja par šo izrādi D. Petrenko radās kopīgi ar Justīni Kļavu, sākot šķetināt Aurēlija Augustīna – pirms 16 gadsimtiem dzīvojuša cilvēka – biogrāfiju. "Viņu tagad visi zina kā Svēto Augustīnu. Bet vispār Aurēlijs Augustīns ir arābu izcelsmes imigrants no tagadējās Alžīrijas teritorijas, kurš vienmēr sapņojis kļūt par pasaulslavenu domātāju. Viņam ir ārlaulības dēls, despotiska māte, civilsieva – bijusī berberu kurtizāne, kā arī finansiālas problēmas, dzīve kā elle un atkarība no alkohola un seksa." Tāda pavisam mūsdienīga situācija. Grāmatā Atzīšanās pats Aurēlijs Augustīns raksta, ka bijis nemīlēts un līdz ar to arī pats nespējīgs mīlēt. Un, kamēr cilvēks pats nav mierā ar sevi, neviens viņu nevar izglābt. Lai pieņemtu sevi, lai uzvarētu savas atkarības, lai iegūtu sirdsmieru, Aurēlijam Augustīnam ir jānoiet garš ceļš, līdz tagad mēs viņu zinām kā Svēto Augustīnu – vienu no pazīstamākajiem Rietumu filozofiem un baznīcas svētajiem. "Viņa trūkumi, nepilnības un cīņa ar savām vājībām arī mums vieš cerību uzvarēt atkarības un iedvesmo atzīties savās nepilnībās, lai paveiktu ceļu uz sevis pieņemšanu un mīlestību," skaidro D. Petrenko.
Vai izrāde ir ne tikai izglītojoša, bet arī audzinoša? "Nezinu par to audzinošo momentu," teic režisors. "Drīzāk skatītāji kaut kādās situācijās varbūt pazīs sevi un padomās, ka pasaule un visi apkārtējie nebūt nav ļauni un sazvērējušies pret kādu. Katrs pats pieliek savu roku pie likteņa virzības. Kā jebkurai izrādei, arī šai ir gan intelektuālā daļa, gan emocionālā."
Jo īpaši D. Petrenko uzteic savu komandu. Lomās iejutīsies aktieri Ģirts Ķesteris, Lilita Ozoliņa, Juris Bartkevičs, Artūrs Dīcis un Aija Dzērve. Izrādes radošajā grupā strādā scenogrāfe un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone, horeogrāfs Modris Opelts un gaismu mākslinieks Rihards Sokolovs. "Ar daudziem no viņiem strādāju pirmo reizi, un mūsu sadarbība bija produktīva un auglīga. Man ir svarīgi strādāt ciešā sazobē ar aktieriem. Manu ieceri viņi saprata, attīstīja, nenovirzījās no mērķa un ļoti daudz piedāvāja paši. Šajā izrādē aktieri ir gluži kā līdzautori," atklāj D. Petrenko.
Par ideālo skatītāju režisors uzskata tādu, kurš saprot un pieņem spēles noteikumus. "Ja patīk, tad – jāpieņem. Ja kāds šajā dzīvē nejūtas laimīgs, bet, ieraugot izrādē kaut kādās situācijās sevi, savas problēmas, gūst arī risinājuma variantu, tas būtu lieliski," rezumē D. Petrenko. Tuvākās izrādes – 3. un 4. aprīlī.