"Kad kopā sagūlies tai negausības dienā Ar demokrātiju bij dumpis gultā vienā, Tad no šīs vienības tiem dzima briesmons baiss, Šī prese brīvajā, bērns viņu mīļākais, Un atgādināja, ik lietā zaudējs sāti, Viņš tēvu zemumā un izlaidībā māti…" Biju jau aizmirsis šo Edvarta Virzas dzejoli, bet kādā ceļojumā tam atkal uzdūros. Ceļojums notika demokrātijas smagi piemeklētajā un dumpja priekšnojautu apdvestajā Rīgā, kurā tikai brīvās preses stāvoklis vairs neatbilda Ulmaņa autoritārā režīma apoloģēta dzejolī zīmētajai ainai — šodien dažādi sabiedrības vainu dakteri presei pareģo drīzu galu, turklāt bargākie ir gatavi līdzās presei līķu bedrē mest arī grāmatas, teikdami, ka ne tikai drukātās preses, bet arī drukāto grāmatu laikmets teju, teju beigsies tā vienkāršā iemesla dēļ, ka uzaudzināta paaudze, kura nogurst, ja jāizlasa vairāk par trim teikumiem.
Tas jau izklausās pēc aicinājuma paskatīties arī uz grāmatnīcām kā uz retiem biotopiem, kas tūlīt vairs nebūs sastopami, gluži tāpat kā Šlesera plānos nav saglabāt dabas teritorijas nevienā vietā, kurai pāri stiepjas ķīmisku termināļu vai līdzīgu taustekļu ieceres. Izrādās, ar grāmatnīcām nav tik traki. Atvērt jaunu grāmatveikaliņu šodien ir daudz vieglāk nekā uztaisīt jaunu avīzi. Šajās vēsajās novembra dienās, kad zem ziedošas ābeles grāmatiņu vairs nepalasīsi, Rīgā veras vaļā divas siltas vietiņas, kurās var patverties arī tad, ja tevī palikuši tikai fiziskie resursi — intelektuālos un dažos gadījumos arī finansiālos resursus te piedāvā uzlādēt. Mājīguma nozīmē abas ir vairāk grāmatnīcas nekā dažs lielais grāmatveikals, tajā pašā laikā tās ir mazliet neierastas. Trešajā sociālā centra tipa grāmatnīcā ilggadējā žurnāla The Economist Austrumeiropas korespondenta Roberta Kotrela pavasarī atvērtajā Robert"s books neielūkojāmies, jo tā pašlaik no Jēkaba ielas pārceļas uz jaunām telpām.
Grāmatnīca Satori ¼
Lāčplēša ielā 31
Atvērta no 10.00 līdz 21.00
Iepretim kafejnīcai Osiris jau divas nedēļas oficiāli darbojas grāmatnīca Satori ¼. Siltas, gaišas telpas divos stāvos, brīvi pieejami plaukti. Pirmajā stāvā galdu, pie kura var sēdēt un lasīt, daļēji aizņem daži Jumavas izdotās milzīgās Eiropas vēstures eksemplāri, iespaidīga dāvana Ziemassvētkos, te maksā mazliet virs 40 latiem. Blakus kasei kafijas automāts, labums dabūjams par ziedojumiem. Ērtu zviļņu te nav daudz, bet pagaidām apmeklētāji vēl neesot attapuši, ka var stundām ilgi tupēt un lasīt visu, ko var atrast plauktos, ieskaitot jaunos izdevumus, tāpēc nekāda labāko sēdvietu deficīta nav. Tāpat kā portāls Satori ¼, arī grāmatnīca piedāvā galvenokārt filozofiju un literatūru. "Galvenais, ar ko mēs esam mēģinājuši atšķirties, ir cenšanās savienot vairākas lietas vienā," stāsta grāmatnīcas vadītājs Reinis Tukišs. "Pirmkārt, šī ir klasiska grāmatnīca, kurā cilvēks var iegādāties grāmatas. Otrkārt, komisijas veikals, grāmatu antikvariāts. Cilvēki ir laipni aicināti nest šurp savas grāmatas vai iegādāties lietotas. Treškārt, Satori ¼ noteikti ir lasītava, bibliotēka, kurā ikviens var nākt palasīt grāmatu mierīgā atmosfērā — neviens te neskatīsies šķībi uz cilvēku, kurš grāmatu tikai lasīs, bet nepirks." Grāmatnīcai ir arī ceturtā funkcija — kultūras centrs. Pirmās tikšanās ar rakstniekiem, lekcijas un citi sarīkojumi ar intelektuālu ievirzi jau notikuši.
Kopumā grāmatu cenas te ir demokrātiskas, lai gan dažām tiek uzlikta augsta cena. Neraugoties uz to, jau nopirkta 1942.gadā Leipcigā izdota grāmata par Eiropas tautām ar Joahima fon Ribentropa ievadu. "Tagad kādu brīdi lietotas grāmatas neiepirksim, jo ir jau milzum daudz sanests," saka Tukišs. "Par velti dot? Jā, drīz vien sāksim piedāvāt grāmatas arī par velti. Būs kastes ar grāmatām, kurās varēs rakņāties."
Pieeju pie plaukta "Lietotā dzeja" un drīz vien starp padomju laika mazkritisko daudzrakstītāju izdevumiem atrodu arī grāmatu, kas savā laikā nevienā antikvariātā ilgi neuzkavējās, — par trim latiem iegādājos Vizmas Belševicas Gadu gredzenus. Par pusotru vēl paņemu Annas Žīgures sastādīto Edvarta Virzas izlasi (Ziemassvētku balādes dēļ) un dodos uz Daugavas pusi.
Lukabuka
11.novembra krastmala 35
Atvērts: o., t., pt. 11.00—18.00; c. līdz 21.00
Pasargāt dizaina godu no lupatu tirdziņiem un labas dizaina grāmatas no kopdzīves ar sliktas gaumes propagandas izdevumiem — apmēram tā varētu definēt izmeklētu grāmatu un dizaina koncepta veikala Lukabuka misiju. Tas būs atrodams Daugavmalas Mākslinieku nama pirmajā stāvā pretī mākslinieku krāsu veikaliņam, bet tikai pēc nedēļas — oficiāli tiks vērts vaļā 24.novembrī. Taču sienas jau nokrāsotas, jaunais kulta arhitekts Mārtiņš Pīlēns jau pieskrūvējis savu godalgoto plauktu Rainis. Veikala idejas autore arhitekte un žurnāliste Ieva Zībārte to veidojusi kopā ar trim domubiedriem — arhitekti Brigitu Bulu, dizaineri Ingūnu Eleri un arhitektu Ventu Vīnbergu. "Negribējās neko ar četriem burtiem, un šis patika," Ieva stāsta par nosaukuma Lukabuka izcelsmi. Veikaliņā, kurā valdīs darbnīcas atmosfēra, varēs iegādāties jaunākās Latvijas un arī dažas citas izcelsmes grāmatas par visu veidu mākslu un arī literatūru. "Būs arī Latvijas dizaina darbi, bet ne brošas, krelles vai lupatas," sola Ieva. Būs, piemēram, godalgotas tapetes, konceptuāli pakaramie un rotaļlietas, neredzētas egļu rotas, ko taisījuši latviešu profesionālie dizaineri, kam ir augstākā izglītība šajā specialitātē. Lukabukas atšķirība no citām grāmatnīcām — tā ir domāta vispirms profesionāliem arhitektiem, dizaineriem un visiem tiem, kam patīk dizains, arhitektūra un māksla un kas grib uzzināt kaut ko vairāk. Tāpat kā Satori ¼, arī te grāmatas varēs šķirstīt un ar laiku arī apliet ar kafiju. Viena Lukabukas siena paredzēta kabatas formāta izstādēm: arhitektūra, dizains, ilustrācija, grafiskais dizains.