Apzīmogotā eņģeļa ceļš

Nikolaja Ļeskova stāsta – un attiecīgi Rodiona Ščedrina liturģijas – nosaukumā ir (vismaz ) vēl viena nozīme: aizzīmogotais eņģelis. Gan konkrētais, ikonā attēlotais eņģelis, kam uzlikts zīmoglakas traips, gan plašāk: eņģelis ir ieslodzīts, ieslēpts, aizzīmogots. Kā aizzīmogota (tolaik) tiek vēstule, depeša, testaments vai (vislaik) seifs, slēptuve, dīvoklis un fiziski netveramas lietas: brīvība, ticība, personība. Jau Rakstos – aiz septiņiem zieģeļiem… Tulkojums ir vietā, nekas nav jāmaina, taču šī papildnozīme ir jāapjēdz un jāizjūt…