Cēsu festivāla vāgneriānā varēs piedzīvot operas Zīgfrīds koncertatskaņojumu, savukārt Pils parka estrādē varēs baudīt Kārļa Lāča mūzikas teātra programmu. Līdzās muzikāls jaunatklājums – amerikāņu izcelsmes pianista Roberta Flaica solokoncerts, bet Cēsu Sv. Jāņa baznīcā Schola Cantorim Riga viduslaiku dziedājumi. Krāsu pasaule Raimonda Staprāna darbu ekspozīcijā un tehnoloģiju un vizuālās mākslas sinerģija Martina Vizbuļa izstādē.
Pirms vairākiem gadiem Cēsu Mākslas festivāls tukšo metāla vāciņu rūpnīcas cehu Neredzīgo kvartālā pārvērta jaunā laikmetīgās mākslas izstāžu vietā, dāvājot tai jaunu nozīmi un elpu. Ar katru gadu mākslai industriālo vietu iedzīvinot arvien vairāk, Cēsis drīz kļūs par jaunu kultūrvietu bagātākas, jo teritorija pārtop radošajā un digitālajā kvartālā Rainis.
Neskatoties uz jau uzsāktajiem kvartāla attīstības darbiem, 15. jūlijā festivāls tradicionāli iesāksies Laikmetīgās mākslas centrā ar izstādes Tagadnes artefakti atklāšanu. Turpinot aizvadītajā gadā aizsākto, arī šoreiz tiks izcelti vietējie un Baltijas mākslinieki - Oļa Vasiļjeva un Kristaps Ancāns, Augusts Serapins un Lina Lapelīte. Izstādes centrā būs mākslinieku dialogs ar telpu, tās vēsturi un apcerēm par iedomātu nākotni, vienlaicīgi apzinoties mūsu vietu laika un pasaules teritoriālajā kontekstā.
"Ir tāda vieta mežā, braucot no Kuldīgas uz Sārnati, kur novērota "laika cilpa" - cilvēki te attopas vienā krustojumā divreiz. Kad pasaulē nav idejiskas virzības: "uz labāku nākotni", “uz Rietumiem”, “uz priekšu”, “uz jaunu politiku”, bet tā vietā ir iznīcība - laiks nostājas vertikālā taisnē, kas ieduras zemē. Viss “sabirst” šajā brīdī, kas vienlaicīgi ir mūžīgs, šībrīža perspektīvu veidojot pagātnes un nākotnes artefaktiem," izstādes koncepciju pamato tās kuratore Žanete Skarule.
Cēsu Izstāžu namā būs skatāma izstāde Pārāk tuvu, pārāk tālu, kas iezīmēs latviešu mākslinieka – gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna tuvojošos 100 gadus jubileju, kas tiks svinēta 2026. gadā. Labi zināms gan Kalifornijas (ASV), gan Latvijas mākslas vidē, Staprāns ar savu nemainīgi atpazīstamo rokrakstu devis būtisku ieguldījumu ne tikai šajās kultūrtelpās, bet arī plašāk pasaulē. Izstādes kuratore ir Maija Rudovska.
Savukārt, trešajā Cēsu Mākslas festivāla izstādē koncertzālē Cēsis mākslinieks Martins Vizbulis turpinās savus radošos meklējumus mikrokontrolieru un dažādu sensoru sinerģijā ar virtuālo realitāti, iesaistot skatītājus tiešā komunikācijā ar mākslas darbiem. Izstādē Divu toņu daudzfrekvenču komunikācija bez viedtālruņa neiztikt, jo tajā būs skatāmi darbi, ar kuriem apmeklētājam būs iespējams komunicēt, izmantojot savas viedierīces.
Arī Cēsu mākslas festivāla muzikālā programma iesāksies 15. jūlijā ar koncertu Dziesmas bez vārdiem. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā un kopā sitaminstrumentālistu Miku Čavardu klausītājus vedīs ceļojumā glezniecisku skaņu pasaulē, ko veido unikālākais un pilnīgākais instruments – cilvēka balss. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojama visdažādākās intensitātes otu triepienu un krāsu tekstūra, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi. Skanēs komponistu Žibokles Martinaitītes, Džona Keidža un Andersa Hillborga mūzika.
Nedēļu vēlāk, 22. jūlijā, festivāls piedāvā iepazīt jauno un talantīgo amerikāņu izcelsmes pianistu Robertu Flaicu (Robert Fleitz), kuru The New York Times nosaucis par aizgrābjošu un izteiksmīgu. Viņa spēli un būtību raksturo spilgta, individuāla pieeja gan laikmetīgās, gan klasiskās mūzikas atskaņojumiem. Solokoncerta Klusās rezonanses vienā daļā skanēs latviešu mūsdienu komponistu Krista Auznieka, Lindas Leimanes, Gundegas Šmites, Imanta Zemzara un Jāņa Petraškeviča mūzika, bet otrā - amerikāņa Džefrijs Mamforda un ukariņa Valentīna Silvestrova klavieru opusi.
Jūlija izskaņā, 29. jūlijā, Cēsu vāgneriānas turpinājumā Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle Cēsis piedāvā Riharda Vāgnera operu tetraloģijas Nībelunga gredzens trešo operu Zīgfrīds - pasaku par puisi, kurš uzvar pūķi un iepazīst mīlestības spēku. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs pasaules slavu strauji iemantojušais jaunais, dedzīgais somu maestro Tarmo Peltokoski. Koncertatskaņojuma komandu papildina radošais tandēms - režisors Viesturs Kairišs un scenogrāfe Ieva Jurjāne.
Koncertzālē Cēsis gaidāmajā koncertatskaņojumā dzirdēsim pasaules vadošās operzvaigznes, kas ir savas karjeras pašā virsotnē. Titullomā - Mihaels Veiniuss (Michael Weinius), kurš bija lielisks Zīgmunds Cēsīs 2019. gadā Valkīras atskaņojumā. Nībelunga Mīmes lomā iepazīsim titulēto un starptautiski pieprasīto raksturtenoru Andreasu Konrādu (Andreas Conrad). Ceļinieks jeb Votāns būs lieliskais Olivers Cvargs (Oliver Zwarg), kurš Cēsu Tristana un Izoldes iestudējumā dziedāja Kurvenālu un LNO izrādē bijis Alberihs. Grūtā Brinnhildes loma uzticēta Latvijā labi pazīstamajam lietuviešu dramatiskajam soprānam Vidai Miknēvičūtei, bet Erdas lomā Cēsīs dzirdēsim spožo zviedru kontraltu Annu Larsoni (Anna Larsson). Pūķis Fafners būs Timo Rihonens (Timo Riihonen), kuru Cēsu Valkīrā iepazinām kā Hundingu, Alberihu dziedās Armands Siliņš, bet Mežaputnu iemiesos Kristīne Gailīte.
Muzikālās programmas turpinājumā, 5. augustā, Cēsu Svētā Jāņa baznīcā skanēs viduslaiku dziedājumi senās mūzikas ansambļa Schola Cantorum Riga, Guntara Prāņa un Ievas Nīmanes sniegumā. Dzirdēsim gregorisko korāli un dažādu vēlo viduslaiku polifoniskā repertuāra piemērus, kas rāda tālaika uzstāšanās praksi dažādās Eiropas pilsētās. Šo spilgto, daudzveidīgo vēlo viduslaiku muzikālo dzīvi varēs saklausīt un izjust koncerta bagātīgajos kontrastos.
Savukārt vienmēr gaidītais brīvdabas koncerts Cēsu Pils parka estrādē notiks 13. augustā, kurā viens no spilgtākajiem savas paaudzes komponistiem Kārlis Lācis kopā ar tautā iemīļotiem dziedātājiem un aktieriem priecēs ar programmu, kurā skanēs viņa komponētā mūzika no dažādām teātra izrādēm un mūzikliem.
Mūzikliem un teātra mūzikas partitūrām ir atvēlēta īpaša vieta Kārļa Lāča daiļradē − jau pirmais viņa sacerētais mūzikls Pūt, vējiņi! kļuva par Liepājas teātra hitu vairāku sezonu garumā, gūdams publikas mīlestību un kritikas atzinību. Īpaši vakaram Cēsīs atlasītie spilgtākie mūziklu numuri ļaus klausītājiem vēlreiz izdzīvot Pūt, vējiņi, Oņegins, Žanna d’Arka un Purva bridējs ugunī varoņu stāstus.
Koncertuzveduma solisti Intars Busulis, Artūrs Skrastiņš, Jānis Aišpurs, Aija Vītoliņa, Aija Andrejeva, Agnese Jēkabsone, Ieva Kerēvica, un Klāvs Košins ir personības, kuru vārdi vienmēr garantē augstu kvalitāti.
Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.