Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Arhitektam Jānim Vilciņam – 90

18. jūnijā 90 gadu jubileju būtu svinējis ievērojamais Latvijas arhitekts Jānis Vilciņš. Viņš ir pazīstams kā viens no Preses nama un Centrālkomitejas ēkas arhitektiem

Atmodas laikā no 1987. gada kopā ar Daini Īvānu, Artūru Snipu un citiem līdzgaitniekiem Jānis Vilciņš iesaistījies kustībā par Daugavas saglabāšanu un Daugavpils HES būvniecības apturēšanu, aizsākot visas tautas atmodas kustību.

Jānis Vilciņš bija kaislīgs akvarelists, kurš iemūžināja Vecrīgas ieliņu skatus un Latvijas dabas ainavas. Grāmatā Vecrīgas stāsti, kurā ir apkopotas Jāņa Vilciņa gleznas, Dainis Īvāns pierakstījis vairākas arhitekta atziņas, tostarp "Arhitektūra ir laikmeta iespēju māksla", ko Jānis Vilciņš sacījis, apzinādamies, ka dzīvo arhitekta brīvībai pazemojošā laikmetā. 

Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti Jānis Vilciņš pabeidza 1956. gadā. Viņa iedvesmas avoti bija Kendzo Tange, Alvars Ālto, Oskars Nīmeiers, Lekorbizjē un Eižens Laube. 

Tieši būvniecības standarti un zemā būvmateriālu kvalitāte diktēja noteikumus, kas traucēja attīstīt augstvērtīgu ēku būvniecību Padomju Latvijā, ar ko nereti nācās saskarties arī Jānim Vilciņam, realizējot ievērojamu ēku projektēšanu. 

Pēc darba pie Preses nama Pārdaugavā, Hidromeliorācijas un ūdenssaimniecības ministrijas administratīvās ēkas Daugavas krastmalā (pašreiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Peldu ielā 25), Rakstnieku jaunrades nama Dubultos, komunisti, kuru partijas biedrs viņš nebija, piedāvāja celt Centrālkomitejas ēku Eižena Laubes apbūves vidū, Raiņa bulvārī, taču Jānis Vilciņš atteicās no šādas iespējas, panākot, ka ēku novirza uz Kronvalda parka pašu galu jeb Elizabetes ielu 2, kur atradās sporta laukums.
 
Cēlies no laukiem, Jānis Vilciņš visu mūžu tiecās ne tikai attīstīt galvaspilsētu, projektējot ievērojamas modernisma celtnes un meistarīgi iekļaujot tās kopējā ainavā, bet arī dodot savu artavu Latvijai kopumā. Viņš pielicis roku pie Blaumaņa Braku, Turaidas muzejrezervāta ainavas, pēc tam arī Kārļa Ulmaņa dzimto māju Pikšas atjaunošanas projektiem. 

Kā raksta Dainis Īvāns, Jāņa Vilciņa akvareļi nav tikai gleznojumi: "Viņa simtiem mākslas darbu šķiet rāmi, nosvērti, kārtīgi, bet pietiek vien uz tiem paraudzīties ilgāk, ka pieklājīgā akadēmisma dzelmēs sāk kaut kas garot, vārīties, burzguļot, atskan smiekli, soļi, anekdotes, joki." Jānim Vilciņam kopumā bijušas divpadsmit akvareļu izstāžu, dzīves laikā radīti vairāki simti gleznu. 

Arhitekts un mākslinieks Jānis Vilciņš miris 1996. gadā.  

Informāciju sagatavoja Rūta Grikmane, Jāņa Vilciņa mazmeita

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja