Kastēs esot tūkstošiem Kafkas un Broda manuskripti, ieskaitot vēstules, dienasgrāmatas, skečus un zīmējumus, daudzi no kuriem nekad nav tikuši publicēti. Atvēršana Cīrihē seko tādam pašam gājienam divās Telavivas bankās, kad Izraēlas tiesa lēma, ka tām jāatver seifi, kur ir Kafkas darbi.
Cīņā par dokumentiem viena puse ir Izraēlas valsts, otra – māsas Hofes, kas apgalvo, ka viņas mantojušas Kafkas dokumentus no savas mātes Esters Hofes, kas strādāja par Broda sekretāri. Brods ne vien ignorēja Kafkas vēlmi, bet publicēja viņa darbus un oriģinālus nodeva Esterei Hofei. Nākamais pavērsiens cīņā gaidāms, kad Izraēlas tiesu instance lems par māsu prasību nenodot atklātībai dokumentu saturu. Izraēlas avīze Haaretz ir pieprasījusi tiesai dokumentus publicēt sabiedrības interešu vārdā.