"Pavasara viducī, šogad 20. martā, latvieši svin Lielo dienu. Diena un nakts ir vienādi garas, un cilvēkam jāpalīdz gaismai pieaugt spēkā. Lielās dienas rīts sākas agri – vēl pirms Saules lēkta jāpaspēj nomazgāt acis un mute, kas nodrošina veselību un možu garu visu vasaru. Lūkojoties caur zīda lakatu Lielās dienas lecošajā Saulē, arī cilvēks iegūst kādu daļu no Saules spēka, skaistuma un pilnības. Šajās dienās tiek daudzināta Saule, krāsotas, ripinātas un ēstas olas, notiek olu kaujas, pēršana ar pūpoliem un ripas sišana. Gluži kā pati Saule arī cilvēki šūpojas, lai vairotu savu, savas saimes un visas dzīvās pasaules dzīvības spēku."
Tā kā šogad arī Lielās dienas svinības diemžēl nav iespējamas, muzejs aicina uz aktīvu pastaigu pa muzeja teritoriju, kas būs rotāta ar īpaši veidotiem vides objektiem.
Pīto saules dekoru rotāšanai ir izmantoti vairāk nekā tūkstotis dzijas kamolu. Krāsaina dzija vienmēr ir darījusi krāšņāku seno latviešu dzīves telpu. Tā austa brunčos, segās, villainēs, adīta cimdos un zeķēs. Krāsainās saules ir muzeja darbinieces Ingas Siliņas radošs māksliniecisks veidojums muzeja vidē.
"Gatavojot saules, vēlējos ienest prieku vēl šobrīd tik pelēcīgajā vidē. Centos vienotā veselumā saliedēt dabu un muzeja eksponātēkas ar katras konkrētās saules raksturu un krāsu, radīt kopīgu noskaņu. Tā, piemēram, pie Vidzemes sētas Sīpolu klētiņas radās Dzejnieku saule, jo šajā ēkā reiz vasaras pavadījis dzejnieks Auseklis. Te sastopama arī Mātes saule ābeļdārzā, kas rotājas baltpelēkos un rožainos toņos. Lielāka daļa dekoru veidoti kā fotoietvari, kuros ikviens var fotografēties un pats kļūt par krāsainu saulīti," stāsta Inga Siliņa.
Tā kā viena no populārākajām Lielās dienas tradīcijām ir šūpošanās, muzeja teritorijā būs iespēja izšūpoties astoņos dažādos veidos darinātās šūpolēs, vismazākos apmeklētājus Kurzemes sētā gaidīs šūpuļzirdziņi.
"Šūpoles būs izvietotas ne tikai lielāko pastaigu ceļu tuvumā, bet arī attālākos muzeja pakalnos, lai šūpojoties, paveras iespējami plašs un skaists skats," – skaidro viens no takas idejas autoriem Imants Vekmans.
Daudzviet muzeja teritorijā būs sastopami arī citi ar pavasara un Lielās dienas tematiku saistīti vides objekti. Kurzemes zvejnieku ciematā būs paslēpušies zaķi.
Pavasara taka būs pieejama līdz Mātes dienai, 9. maijam.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 118 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi.
Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs Vēveri Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta Vītolnieki jūras krastā Rucavas pagastā.