Pārrunājot programmas īstenošanu esošo ierobežojumu apstākļos, izglītības iestāžu pārstāvji dalījās pieredzē, kā mācību procesā veiksmīgi izmantot digitālās kultūras norises.
Skolu pieredze liecina, ka jau kopš pagājušā gada novembra aizvien plašāk tiek izmantots digitālo norišu piedāvājums. Zudusi sākotnējā skepse un atklājušās vairākas digitālo norišu priekšrocības. "Skolas var brīvāk izvēlēties norises, tajā skaitā apmeklēt citā Latvijas malā esošu muzeju nodarbības, elastīgāk izvēlēties teātra mākslas un mūzikas piedāvājumus, jo vairs nav jāpērk visa programma, bet pieejas atbilstoši konkrētam skolēnu skaitam. Īpaši ieguvēji no tā ir mazās skolas," norāda programmas vadītāja Aija Tūna. Viņas vērojumā "digitālās norises ļauj arī vecākiem tās skatīties kopā ar saviem bērniem, tā labāk izprotot mūsdienīgas mācīšanās paņēmienus, iegūstot pamatu sarunai ar bērnu un vienkārši izbaudot kultūras norisi".
Kā vieni no pirmajiem ar piedāvājumiem šādā formātā startēja teātri, aptverot gan virkni Latvijas Nacionālā teātra izrāžu, gan Elmāra Seņkova augstu atzinību ieguvušo izrādi Irānas konference, Taņas dzimšanas dienu Ģertrūdes ielas teātrī, izrādi Misija Zeme DDT un citas. Radies interesants koncertsarunu klāsts, tiešsaistes muzejpedagoģiskās nodarbības, joprojām ļoti aktīvi tiek skatītas Latvijas jaunākās filmas.
"Programma ir lielākā valsts simtgadei veltītā iniciatīva, un Latvijas skolas somas veidotāji var lepoties, ka salīdzinoši īsā laikā būtiski pieaugusi kultūras notikumu pieejamība visiem Latvijas bērniem un jauniešiem," atklājot semināru, akcentēja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne.
Sākot ar programmas veidošanas posmu 2015. gadā, Kultūras ministrija strādājusi ciešā sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, veicinot saikni starp izglītības un kultūras profesionāļiem.
Valsts izglītības satura centra vadītāja Līga Lejiņa seminārā uzsvēra kultūras un izglītības sinerģiju mācību procesā, kā arī vienu no būtiskiem programmas Latvijas skolas soma akcentiem – līdztiesību kultūras un izglītības pieejamībā ikvienam skolēnam.
Seminārā ar savu pieredzi dalījās viens no aktīviem kultūras norišu piedāvājuma veidotājiem, kurš ātri reaģējis uz nepieciešamību pandēmijas laikā veidot digitālu saturu – dziedātājs Mikus Abaroniņš.
"Abi ar māsu multiinstrumentālisti Artu Abaroniņu esam programmas Latvijas skolas soma entuziasti jau no otrā tās gada. Esam profesionāli mūziķi ar pasaules pieredzi, un mums ļoti svarīgi iegūto atdot atpakaļ, tāpēc priecājamies, ka izdodas sasniegt skolēnus pat vistālākajās Latvijas vietās. Mūsu pieeja norišu veidošanā ir izglītot, bet atraktīvā veidā. Piemēram, stāstu par baroka mūziku izstāstām skolēniem tik tuvajā un saprotamajā YouTube satura stilā," pauž Miks Abaroniņš.
Latvijas skolas somas programmas vadītāja Aija Tūna aicina apzināties, ka tās saturs "rosina skolēnus domāt un runāt par personīgi un sabiedriski nozīmīgām tēmām, raisa emocijas un sniedz jaunas zināšanas. Ne vienmēr šādai pieredzei ir jārada tikai patika, vērtīga ir arī sarežģītu jautājumu analīze un diskusijas raisoši secinājumi. Aicinām izvēlēties daudzveidīgas norises, nebaidoties arī no laikmetīgās kultūras piedāvājuma vai inovatīviem risinājumiem".