Premjers ar finanšu ministru lielā slepenībā veda sarunas ar SVF. Tik lielā slepenībā, ka aizmirsa – fonda eksperti aizbrauks, bet lācītim Dombrovskim ar marsieti Repši vēl kādu brītiņu būs jāuzturas Latvijā, kuru, pieņemu, abi uzskata par savu dzimteni. Un kuras cilvēku labā viņi sakās (solījušies) strādāt.
Vispirms. Man nav saprotams, kādēļ joprojām Latvijas valdības un varas vīri neprot un nespēj nodibināt normālu komunikāciju ne tikai ar sabiedrību (kuru mēdz patētiski dēvēt par tautu), bet nu jau arī pat ar saviem "valdošās koalīcijas" partneriem? TP veiklie zuši viltīgi izmantoja šo "slepenību" (kuru JL tika iepriekš kritizējuši, kad atradās opozīcijā) un sarīko atklātu premjera šantāžu – MĒS parakstīsim, ja tik izpildīti MŪSU nosacījumi. Premjers piekrīt – paraksts draud ar starptautiskās reputācijas zaudēšanu Latvijai.
No diviem ļaunumiem Dombrovskis izvēlas mazāko, aizmirstot, ka vienalga ir izvēlējies ļaunumu. Kur garantija, ka pie nākamā PARAKSTA kāds cits – kāda cita partija, kāds oligarhs - neuzstādīs savus noteikumus, kas vairs nebūs "tikai" 200 SVF miljonu vērti?
Taču šī ir tikai nežēlīgā teātra I aina. Nākamās humors ir daudz ciniskāks.
Vispirms citāts: "Ja Satversmes tiesa (ST) nolems, ka valstij jāatmaksā pensionāriem nauda, kas iegūta no pensiju samazināšanas, iestāsies valsts bankrots", - ta uzskata partijas «Jaunais laiks» priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja: "ST jāsaprot, ka pensiju samazināšana «nav brīvprātīgi pieņemts lēmums». Tāda ir ekonomiskā situācija — valstij nav naudas."
Izrādās, nekaunīgi apzagtie Latvijas strādājošie un nestrādājošie pensionāri tagad nu būs atbildīgi, lai Latvija nebankrotētu! Ar šādu paziņojumu līdz šim nav atļāvies klajā nākt pat lielākais ciniķis, kas gaida visu veco, "nevienam nevajadzīgo cilvēku" nāvi. Jo izvēle, skanot ar Āboltiņas muti, ir – vai nu nauda pensionāriem vai Latvijas bankrots.
Tomēr šī vienas partijas līdere laikam ir piemirsusi, ka arī pati uz mirkli bija tieslietu ministre, un tagad burtiski uzspļauj Satversmes tiesai, ne tikai ignorējot principu "viens likums - viena taisnība visiem", bet, pārkāpjot jebkādu jurista profesionālo ētiku, atļaujas nepārprotami, pirms pašas tiesas sēdes, ar masu medija starpniecību DRAUDĒT patreizējiem Satversmes tiesas juristiem, - ja viņi pieņems Satversmei ATBILSTOŠU lēmumu, ka pensiju (mūža darbā pelnīto, kas nav nedz alga, nedz valsts dāvana) samazināšana NAV likumīga, tad būs ziepes – valsts bakrots.
Bet varbūt ir īstais laiks un situācija, lai Satversmes tiesa PĒC BŪTĪBAS, PĒC LIKUMA BURTA UN GARA izspriestu, vai pensiju zagšana ir atbilstoša Satversmei – mūsu valsts augstākajam likumu krājumam.
Kad šīs valsts valdība apjēgs, ka krīzes "sakārtošana" ir bezsistēmiski un neprincipiāli sākta no morāli un juridiski nepareizākā gala – no sociāli neaizsargāto masveida pazemošanas? Varbūt ka ir laiks beidzot drastiski ķerties klāt treknajam galam? Tas ir – sev?