Kaut kur aiz muguras
paliek dubultās līnijas
nevarīgs augs uz palodzes
šūtās lelles un svētdienas drānas
nedzīstošs vējš apņem plecus
kaut kur aiz muguras
starp dakstiņu jumtiem
sasaucas veļas auklas
piedurknēm stīvinātām manšetēm
mežģīņu apkakles pamāj no augšas
kad auto taure notriepj ielas
ar spalgām ūjām un saucieniem
aiz muguras
saburzīti burti deformēti kvadrāti
apļi kas pārvēršas punktos
uz veca žurnāla vāka
iegūstot mazliet laika
***
Itin kā atgriežas krasta vējš
vai senaizmirsts motīvs
caur vārtu rūsainām ribām
itin kā uzjundī alkas
rīsu degvīna smarža
un griežas
saullēkta spitālīgs atspīdums
piestātnes ūdens apļos
itin kā (atgriežas)
sievietes stāvs
belmorellas viesnīcas logā
kas itin kā laimīga
izskatās
griežas
ūdens apļos
logā
saullēkts spalgs
****
Tas vējš nebija te
kad tīklus izvilka krastā
un kāpēc tas ienāk prātā
kad airi atduras smiltīs
nebija te
kad adata padevās kārtējam diegam
un tu nevari saprast
ko iesākt ar gaidām
kad visi ceļi vētras aizvilkti
atkal un atkal
doma kā lauska ieduras kaklā
bet tas pāries
pāries
bāku signālu pārtrauktās līnijas
un tu nevari saprast
ko iesākt ar nobrāzto ādu
kad jūra iegraužas krasta miesā
sametot tīklus kopā ar oļiem
tas vējš nebija te
un tu sāc skaitīt
ūdens lāses kas iztek caur tīkla acīm
bet skaits sajūk
kad pilsēta tālumā aizsmēķē laternas
un vēlāk ietinas dūmakā
un tad tas ir klāt
_____________
Meitenes acīm kā kajītes logiem
velk tīkliņzeķes
un ieķeras jūrnieku pogotās piedurknēs
*****
Es pilna ar ēnām
kas gulstas pāri sikspārņu tramīgam miegam
zaļganās glīvenēs izstīdz pirksti
un augums stieg gaismas akačos
es pilna ar straumēm
kas krusto ceļus sapņiem vai maldiem
pinoties matu strūklās
es pilna ar atbalsīm
kas baidās no duļķēm vai dūkstīm
un pilna ar neziņu
kā pārlaist šo nakti
kad krāces spulgo viltīgi zaļas
līdz rīts pamales upē atmiekšķēs sauli
***
Vakars ar ieplaisājušu vējstiklu
ielas galā noputējis
autobuss
ar protēzi kreisās kājas vietā
izkāpj vīrs
un mana kaimiņiene tā nesaprotamā
ir laiks
kad venēra un saturns ir vienā līnijā
sienāži satricina gaisu
un es nezināju ka nakts var tā skanēt
un tā skaņa tik dziļa būt
mana kaimiņiene
vīrs ar protēzi
un vientuļa pilsēta ar izturētām gaismām
virzās uz rītu
____________
Vai pierunāt gaismu
kas lavās gar durvjapakšu
pagaidīt
ilgāk un garāk