Izpušķoties pienenēm un prīmulām,Atgāzt galvu paralēlā dimensijā,Čukstot nezināmā vertikālēRītdienas laikapstākļus: precīzi, īsi.Es paļaujos uz ilūzijām;Ļaujos ilūzijās ieraudzīt meitenes melnām acīm,Puišus kailām, muskuļotām rokām, klejojamVienīgi ar vienu vienīgu mērķi:Vienaldzības un vienreizības radiācija.Sprauslāt ūdeni no mutes tuksneša pakājē,Kāpjot augstāk uz vulkāna krāteri,Tur apsēsties uz parka soliņaNolupušās, pelēkzaļās ādas,Iecirst nagus tajā un smaidīt.Kā kļūt par varoniIzem kājām ketguta šuves/zibsnī lāzeru actiņas no gumijas automātiemLētas ūdens pelnos/Herkulesa mutē iesprostots viss zemes gaiss/viņš slīkst uzpūstām rokāmpriekšā uzpūstajai muteiuzpūsti ziloņi––acis aužas cauri raganu pareģojumiem:dzemdību ceļi plīstmute atplešas kā sarkana akadzīles gaismāko nāve alkstto jaunība alkst/?no Herkulesa mutes pasprūk tumsas burbuļipiemirkuši tēva asiņu/uzpeld virspusē, mākslīgi plīstizklaide mazajiem velniemIImazie velni deldē pilsētas ādulai kristupazemes bagātajā esmē:ko nāve alkst/?to ticība––vilkt varoni sev līdzi alkstIIIkatra dzīvība atgādina nepabeigtu bērnukas savā ceļā aizsāk nāvibet varonis nepieaug nāvē, viņš tikai auklē to/mazie velni riņķo ap antīku spoguli Spartas laukumālīdz sejai izbiruši visi zobibet smaida nav bijis/visu vakarnakti lijis, rīts bez lakstīgalām/(Ariadnes korī mopšu mazulismanas mātes izauklētsmaza bērna sapnis)IVes esmu gatavs paklausīt senču sodībaitai mīlestībai bez atļaujasmanas/mīlestībai, kas iemieso visu visuma vientulībutrakajā ģēnijāpudeles brālībāpirmslaikā/kad Herkuless dzima, nezina nevienskad Herkuless miranezina neviens––vai dzīvo, nezina neviens/mēs zinām, ko, Herkules, mīlēji!kāpēc mirikāpēcnedrīksti mirtVOlimpa kalna galā varenība dievu sirdīs vislielākākad jālemj par nemirstības aizliegšanu/(žēlastība liegtabet varoņi nemirstlai ko par viņiem lemtutad galvenais nelūgt žēlastībasne par vienu, jo tad tā prom tiks ņemta)bet varonis ir nežēlīgs/tikai dievi var atļauties žēlastībasVIpirmslaikā katrs sev kungs un pavēlniekstagad tikai mazie velni, kuri lemj svešu liktenizāģēdami varoņiem nost rokas/viņi atplēš sen aizžuvušas šuvespielej svaigas, saindētas asinisklaukšķinādami piešiem/neļauj Herkulesam uznirt:tikai varoņi var atļauties mirt.Ventspils Rakstnieku māja, 07.2012.
Dzejas izlase
Atļauties neskumtIziet parkā, kliedzošam, kailam,Trīcošam, gaismas pilnamKā sarkani brūnai alus pudelei(Anonīmai; ar anonīmu alu,Reibinošu kā dvēsele),Izdzertai, pārražotai un piepildītai no jauna.Nelūkoties acīs nevienam pazīstamam svešiniekam,Lolojot cerības atrast Dziļezeru parka vidū, laiDeklarētu to par zemes centru,Manas pasaules kodoliņu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.