Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks par paveikto pērn ieguvis projekts #100dečiLatvijai digitālā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā, Balvu novada zīme latgaliski, folkloras kopa Vīteri un video stāsts Teika par Rēzeknes rozi, grāmata un mūzikas albums bērniem Vuškeņa iz pļovys, grupa Latgalīšu reps ar albumu Cyta dzela un videoklipiem, Ilzes Spergas stāstu krājuma Dzeiveiba radio lasījumi, Marijis Dzeislys dzejoļu krājums Vysta smierts, literāte un redaktore Ilze Sperga, navigācijas aplikācija Waze latgaliski un pirmā izlaušanās istaba latgaliski Pīci panti.
Par publikas simpātijas balsojuma balvas, kuras norisi organizēja latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv un Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv un kurā par savu simpātiju varēja balsot ikviens gribētājs, – Žyka – saņēmēju kļuva ierakstu studija Bigmaar’s Records.
Ceremonijas organizatori – Latgales vēstniecības Gors komanda – uzsver, ka, patiesi priecājas gan par latgaliskajā kultūrā bagāto 2021. gadu, gan par iespēju šī gada balvas pasniegšanas ceremoniju aizvadīt klātienē, tiekoties ar skatītājiem Gorā.
Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīja komiķis Jānis Skutelis. Skatītājus klātienē un tiešraidē TV priecēja grupas Bez PVN, Muosys, Jakob Noiman Band, Varang Nord, Saucējas, mūziķes Ūga, Patrisha un Dināra Rudāne, kā arī koncertā Celīs bruoļ! tapušais ansamblis, kurā apvienojušies atpazīstami latgaliešu mūziķi.
Boņuks 2021 māla statuetes par padarīto 2021. gadā saņēma (alfabēta secībā):
Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai digitālā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā un stāstu krājums Tuoraga stuosti
Projekts #100dečiLatvijai digitā, taktilā, audio-vizuālā un zīmju valodā iekļauj audio stāstus, kā arī ļauj Anneles Slišānes simts unikālos dečus iepazīt kā neredzīgiem caur pirmo latgalisko grāmatu, kas izdota braila rakstā, tā nedzirdīgiem videogrāmatā zīmju valodā. Savukārt stāstu krājums Tuoraga stuosti apkopo 13 īsstāsti par biezpienu un sievietēm mūsdienu sabiedrībā. Kopā tie veido vienotu vēstījumu par sievietes ceļu pašai pie sevis un savas būtības.
Balvu novada zīme latgaliski
Balvu novadā 2021. gadā piedzīvots vēsturisks notikums latgaliešu rakstu valodas būšana publiskajā vidē – pirmo reizi Latvijas vēsturē izvietota valsts līmenī saskaņota novada ceļazīme, kurā blakus uzrakstam latviešu literārajā valodā Balvu novads var lasīt novada nosaukumu arī latgaliešu rakstu valodā Bolvu nūvods. Līdz šim vietu norāžu zīmes bijušas pašvaldības līmeņa iniciatīva, bet Balvu novada zīme ir pirmā, kas ieguvusi arī valsts līmeņa.
Folkloras kopa Vīteri un video stāsts Teika par Rēzeknes rozi
Rēzeknes bērnu un jauniešu folkloras kopa Vīteri, meklējot iespējas un dažādas darbošanās iespējas pandēmijas laikā, radījuši latgaliešu melodiju un dziesmu caurvītu video stāstu leģendai par Rēzeknes Rozi.
Grāmata un mūzikas albums bērniem Vuškeņa iz pļovys
Jaunajā dzejoļu grāmatā bērniem Vuškeņa iz pļovys ir Ilzes Spergas dzejoļi, ko papildina krāsainas un mīļas Līgas Romančukas ilustrācijas. Septiņas jaunas dziesmas ar Ilzes dzeju bērniem ir radījis Kristaps Rasims un iedziedājusi grupa Rupuči.
Grupa Latgalīšu reps ar albumu Cyta dzela un videoklipiem
Latgaliešu hiphopa grupa Latgalīšu Reps 2021. gada 19. martā izdeva otro studijas albumu ar nosaukumu Cyta dzela, tajā apkopojot 13 jaunas dziesmas. Nosaukums Cyta dzela apzīmē grupas redzējumu – "Ejam soli augšup gan kvalitātē, gan izpildījumā. Mēs nekad nezinām, kas dzīvē mūs sagaida, taču kamēr no gaisa nekrīt akmeņi, viss ir kārtībā, ejam tikai uz priekšu, neskatoties uz to, vai mums ir veicies."
Ilzes Spergas stāstu krājuma Dzeiveiba radio lasījumi
No 7. līdz 11.decembrim, katru vakaru plkst. 22.05 Latvijas Radio 1 ēterā izskanēja pirmie radio lasījumi latgaliski – Ilzes Spergas krājuma Dzeiveiba stāsti. Radio lasījumu mākslinieciskais vaidotājs ir Kristaps Rasims, bet stāstu klausāmās versijas galvenā balss – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Inga Misāne-Grasberga.
Literāte un redaktore Ilze Sperga
2021. gadā spilgta un ražīga personība latgaliskajā kultūrā bija literāte, publiciste un projektu vadītāja Ilze Sperga. Viņa bija redaktore Valentīna Lukaševiča dzejas krājumam Pādi nava svāti un Oskara Seiksta Vokora vuordi draugim, kā arī Valentīna Lukaševiča eseju krājumam Casnāgu maizeitis, kas tika izdots 2022. gada pašā sākumā. Tāpat iznākusi dzejas grāmata un dziesmu albums bērniem Vuškeņa iz pļovys. Viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem bijis arī Ilzes stāstu krājuma Dzeiveiba pārtapšana radio lasījuma formātā, kā arī vēl līdz tam nepublicēta Ilzes stāsta fragments izskanēja kā piektā pasaules diktāta latgaliešu rakstu valodā teksts.
Marijis Dzeislys dzejoļu krājums Vysta smierts
Ar dzejoļu krājumu – dzeislinīku Vysta smierts latviešu literatūrā ienāk jauna, pašapzinīga un skaļa balss - Marija Dzeisla.
Tas ir pseidonīms, aiz kura nav jāmeklē personība, bet gan plūstoša identitāte, kas mainās atkarībā no vēstījuma, turklāt spēj pārvietoties pat laikā! Autors, kurš savu personību grib paturēt noslēpumā, dzeislinīkā koncentrējas uz atrašanos šeit un tagad.
Navigācijas aplikācija Waze latgaliski
2021. gada pavasarī, pārvarot pandēmijas izliktos šķēršļus un starptautiskos komunikācijas līkločus, Waze latgaliskā versija kļuva brīvi pieejama katram, kurš dodas tālākā ceļā ar viedtālruni. Nepilna gada laikā Waze latgaliskā versija ir ieguvusi neskaitāmas pozitīvas atsauksmes!
Pirmā izlaušanās istaba latgaliski Pīci panti
Balvu novada Upītē, slēgtās skolas ēkā tika atklāta pirmā un līdz šim vienīgā izlaušanās istaba – spēle latgaliski, kam dots nosaukums Pīci panti. Tā ir veltīta novadpētnieka, dzejniekam, folkloristam Antonam Slišānam (1948–2010). Lai pieveiktu izlaušanos, ir jāpaveic pieci uzdevumi. Katram uzdevumam ir piemeklēts kāds Antona Slišāna dzejolis, kas vedina spēlētāju domas pareizajā virzienā.
Šogad tika iesniegti 109 pretendentu pieteikumi, kurus izvērtēja žūrijas komisija, tās sastāvā iekļaujot gan iepriekšējo gadu balvu saņēmējus, mediju pārstāvjus, balvas rīkotāju pārstāvjus, latgaliskās kultūras sabiedriskos aktīvistus un attiecīgo sfēru pieaicinātos ekspertus, kuru ikdiena nav saistīta ar latgalisko kultūru. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji arī šoreiz tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.
Ar visu 30 balvas nominantu sarakstu var iepazīties www.latgalesgors.lv
Latgaliešu kultūras gada balva Boņuks pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības Gors komanda, sadarbojoties ar biedrību Partitūra.