Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Izstāde Anne Franka - vēstījums mūsdienām. Lai tas vairs neatkārtotos

Žaņa Lipkes un Annes Frankas izstādes rosina domāt par cilvēktiesībām

Ja šodien kaut kas spēj uzrunāt sajūtu līmenī, tam piemīt liela vērtība. Un tāds noteikti ir askētiskais, neparastas formas melni apkvēpinātu šķūni atgādinošais Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā, Mazajā Balasta dambī 8. Neuzbāzīgā, labirintveida arhitektūra, minimālistiskais ekspozīcijas iekārtojums un skaņu ainava - visi elementi kopā klusinātos toņos stāsta brīnišķu stāstu par vienkāršu vīru, Rīgas ostas darbinieku, vārdā Žanis Lipke (1900-1987), kurš Otrā pasaules kara laikā izglāba vairākus desmitus ebreju tautības cilvēku. Ekspozīcijas centrā paveras skats uz trīs reiz trīs metrus lielu, padziļu pazemes bunkuru - līdzīgu tam īstajam, kādu turpat netālu zem sava malkas šķūņa savulaik izraka Žanis. "Bedres" dziļumā iemontētajā videoekrānā muzeja apmeklētāji "sastopas" ar Žaņa sievu Johannu Lipki, kura režisoram Hercam Frankam intervijā stāsta par laikiem, kad būtībā visa viņas ģimene iesaistījās šajā nevainīgo cilvēku glābšanas misijā.

Tomēr iemesls, kas pamudināja doties savā pirmajā izlūkgājienā uz Ž. Lipkes memoriālu, bija saistīts ar tā pagrabstāvā atklāto un līdz janvāra nogalei skatāmo muzeja Annes Frankas māja Amsterdamā ceļojošo izstādi Anne Franka - vēstījums mūsdienām, kuru atbalstījusi Nīderlandes Karalistes vēstniecība.

Glābēji un izglābtie

Jāteic, ka teju pirms 15 gadiem komplektētā un jau pāris reižu Latvijā pabijusī izstāde, kuras saturu veido uz lielizmēra planšetēm nodrukāti teksti un fotogrāfijas, piešķir pasaulslavenās ebreju pusaugu meitenes, nacistiskās Vācijas okupācijas režīma mocekles - vairāk nekā 70 valodās tulkotās dienasgrāmatas Sētas māja autores Annes Frankas (1929-1945) - likteņstāstam mazliet pabālus vaibstus. Liekas, varēja kaut kā īpašāk, taustāmāk - jo sevišķi tāpēc, ka izstāde galvenokārt domāta skolēnu izglītošanai. Tomēr nav iemesla rīkot neauglīgas sacīkstes starp ekspozīcijām - drīzāk ieraudzīt likumsakarības un saprast, kā uz traģisko Otrā pasaules kara pieredzi lūkoties šodien.

"Izstāde ļoti labi iekļaujas tēmā Glābēji un izglābtie," Dienai saka muzeja Annes Frankas māja Amsterdamā pārstāve latviete Aija Landzberga. Ekspozīcijas vadlīniju - stāstu par Annes Frankas ģimenes emigrēšanu no nacistiskās Vācijas uz Amsterdamu, viņu dzīvi slēpnī kopā ar citiem ebrejiem līdz brīdim, kad tiek nodoti un aizvesti uz koncentrācijas nometnēm, - papildina atsevišķu izglābušos ebreju un citu diskriminēto tautu pārstāvju atmiņas. Īpašākus vaibstus izstādei piešķir Ž. Lipkes memoriāla sarūpēts materiāls par kādu ebreju meitenīti no Berlīnes Hanu Šternu, kuru kopā ar māti Ž. Lipke paglāba no nāves Kaizervaldē - koncentrācijas nometnē Rīgā. Šī bijusi viena no sarežģītākajām bēgšanas operācijām, - vēlāk atzina glābējs. Cits, muzeja Ebreji Latvijā sagādāts, stāsts ir par ebreju meitenīti Preiļos Šeinu Gramu, kura arī tolaik rakstīja dienasgrāmatu. Protams, izstādē lasāmi arī fragmenti no meiteņu dienasgrāmatām.

Mūsdienu kontekstā

"Annes Frankas fenomens ir viņas vienkāršībā," uzskata A. Landzberga. "Viņa neaizraujas ar apkārtnes novērojumu tik lielā mērā kā Šeina Grama - vairāk pēta savas sajūtas un personisko brīvību." No 13 līdz 15 gadu vecumam rakstītā dienasgrāmata ir liels literatūras piemineklis, kuru paguvuši arī apšaubīt, vai tiešām to nav uzrakstījis viņas tēvs Oto Franks, kurš vienīgais no ģimenes izdzīvoja un rūpējās par to, lai meitas rakstītais vārds kā mācība izskan tālu pasaulē.

A. Landzberga izstādes koncepciju skaidro O. Franka vārdiem: "Mēs zinām, kas notika, mēs nevaram neko izmainīt, bet varam no tā mācīties un mācīt mūsu jauniešus, lai tas neatkārtotos." Holokausts beidzās ar karu, taču neiecietība pret citu kultūru, reliģiju, etniskās piederības pārstāvjiem ir mūžīga problēma. "Mūsdienu neonacisma viļņa Eiropā kontekstā tas ir ļoti svarīgi," saka A. Landzberga un skaidro, ka muzejs Annes Frankas māja cenšas vēsturiskos faktus interpretēt mūsdienu kontekstā. Caur A. Frankas personisko stāstu viņi uzrunā jauniešus un izglītojošu projektu ietvaros rosina iedziļināties cilvēktiesību tematikā. Skolēni tiek aicināti būt par gidiem Annes Frankas mājā, par ko vēlāk saņem sertifikātu. Arī vēstures skolotāji Latvijā tagad ir mudināti izmantot šo iespēju Ž. Lipkes memoriālā, kas ir gatavs sarīkot līdzīgu skolēnu apmācības pasākumu un sertifikātu izsniegšanu novembra beigās. Savukārt Rīga 2014 programmas ietvaros tas uzrunās jaunatni projektā Otrā pasaules kara un holokausta liecības Latvijā.

Izstāde Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā, Mazā Balasta ielā 8, līdz 26. janvārim. Ieeja bez maksas

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja