Pirmajā triju operu ciklā tiks demonstrēti Dmitrija Šostakoviča, Ģerģa Ligeti un Tomasa Adesa darbi. Pirms katras operas – īsa ievadlekcija, ko sniegs mūzikas vidē spilgtas un pamanāmas personības. Pirmajā ciklā tie būs Andris Dzenītis, Edgars Raginskis un Jānis Torgāns.
Ciklu atklās jaunā un plašu ievērību guvušā britu komponista Tomasa Adesa opera Vētra (The Tempest) pēc Viljama Šekspīra traģikomēdijas motīviem, Ņujorkas Metropolitēna operas iestudējumā. Mūsdienīgais darbs ir kārtējais apstiprinājums Šekspīra nemirstīgajam ģēnijam, kurš šogad plašos pasākumos visā pasaulē svin 450. gadu jubileju. Izrādes iestudējuma autors ir viens no šībrīža aktuālākajiem režisoriem pasaulē – kanādietis Roberts Lepāžs, kurš Vētras inscenējumam izvēlējies restaurēt Milānas operteātra La Scala 18. gadsimta interjeru un uzbūvēt to uz mūsdienu Metropolitēna skatuves. Simfoniskās operas, kā pats Adess to nosaucis, muzikālo noformējumu veido Ņujorkas Metropolitēna operas koris un orķestris. Galvenā varoņa Prospero atveidotājs ir harizmātiskais britu izcelsmes bariotns Saimons Kīnlisaids. Pirms operas demonstrēšanas klausītājiem būs iespēja noklausīties komponista, operas Dauka autora un mūzikas lietpratēja Andra Dzenīša ievadlekciju.
Nedēļu vēlāk, 4. maijā, tiks izrādīts šokējošs iestudējums – vienīgā ungāru komponista Ģerģa Ligeti opera Lielais Baisais (La Grande Macabre), kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsmita skatuves mākslas darbiem. Režisors Alekss Ulē ir provokatīvās katalāņu mākslinieku grupas La Fura dels Baus dalībnieks, kas ar saviem darbiem izpelnījusies skaļu slavu visā pasaulē. Lielo Baiso var pamatoti uzskatīt par modernisma mākslas kvintesenci, jo tajā ir gan ekspresionisma, futūrisma, sirreālisma, gan arī absurda teātra elementi, un pats komponists, ironizējot par sava laika protesta mākslas darbiem, to nodēvējis par anti-anti-operu. Mūzikā jūtama teātra, komiksu, popārta un kabarē ietekme, bet orķestra sastāvā parādās arī tādi instrumenti kā durvju zvans un auto taurītes. Iestudējums veidots Barselonas Liceu teātrī, tomēr tā radīšanā piedalījušies Parīzes, Briseles, Londonas un Barselonas opernamu mākslinieki, muzikālo noformējumu veido Liceu teātra koris un orķestris. Lielajā Baisajā skatītājus ievadīs mūzikas žurnālists un apskatnieks Edgars Raginskis.
Trešajā svētdienā, 11. maijā, Dmitrija Šostakoviča opera Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta (Lady Macbeth of Mtsensk) maestro Marisa Jansona vadībā. Šostakovičs to radījis, vēl būdams tikai 24 gadus vecs. Opera bijusi gana populāra un izrādīta dažādos teātros, bet divus gadus pēc pirmizrādes to noskatījies Staļins, pametot zāli pirms izrādes beigām. Šim notikumam sekoja nu jau leģendārais raksts Nevis mūzika bet juceklis Krievijas laikrakstā Pravda, apvainojot Šostakoviču formālismā. Tas mainīja visu viņa dzīvi. Žanriski pats komponists operu nodēvējis par traģēdiju – satīru, tādējādi apstiprinot libretā atklātos daudzos zemūdens akmeņus. Simbolisms, politisko problēmu risināšana ar mūzikas palīdzību, sociāla kritika, eksistenciālu jautājumu iztirzāšana – tās ir tikai dažas no lietām, kas neapmierināja tā laika varas doktrīnu, tomēr padara šo darbu aktuālu arī šodien. Alegorisko vēstījumu atklāt palīdzēs muzikologs, arī grāmatas Operu libertu spoguļos 1960-2010 autors Jānis Torgāns. Iestudējumā no Nīderlandes operas piedalās Amesterdamas Concertgebouw orķestris un koris diriģenta Marisa Jansona vadībā, solistu vidū – spožais nīderlandiešu soprāns Eva Marija Vestbreka un britu tenors Kristofers Ventris.