Man ir jaunības maksimālisms – tā par izvēli ķerties pie Blaumaņa, Gorkija un Strindberga tekstu iestudēšanas saka režisors Elmārs Seņkovs. Viņam šī ir tikai ceturtā sezona teātrī.
"Es gribu tagad un visu! Saprast, kas ir vecums, kas ir liktenis, laime… Kad taisīju Nāves deju, pieredzējuši režisori par mani smējās: "Mēs pat neko tādu neņemam, ko tu, jaunais čalīt, saproti no tādas naidpilnas laulības?" Neko! Taču man ir interesanti."
Ķerties pie Šekspīra un Čehova Elmārs gan vēl vilcinās, bet uzsver – sarežģīti darbi viņu nebiedējot. "Es ātri attālinos no izrādēm, kuras ir labi iesaiņotas un ērtas gan man, gan skatītājam. Tās, kuras šķiet nepabeigtas, cilvēku nesaprastas, man šķiet daudz vērtīgākas, tur ir lielāki meklējumi."
Elīnas Gulbes interviju ar Elmāru Seņkovu lasi 23. aprīļa KDi!