Lidojums bez šokolādes

Ļoti priecājos par viņu, ka viņam izdevās tas par ko vairums tikai filozofiski sapņoja, kamēr , diemžēl, mazums sagaidīja. Paldies Dievam.

Ļ

Izlasot tikai virsrakstu, gribas pajokot: Nosaucies, miša, par Mišelu Majī un neviens tevi par krievu čelsitu nesauks. Interviju tūdaļ lasīšu - kā mūziķi es šo cilvēku dievinu!

misha, tu esi tieshaam forshs!! to laabaako!

Anekdotes bija lieliskas! Arī tas jāatzīst. Kā naglai uz galvas. Jo cilvēki nenovērtē to, ka var brīvi runāt par visu. Pierādot savu taisnību. Sociālismā taisnība bija monopols, kas piederēja vienīgajai partijai. Un pat ne partijai, bet tās Centrālajai Komitejai. Un bieži pat tikai tās ģenerālsekretāram. Neapšaubāmi, dzīvot, ja tev visu pasaka priekšā, ir vieglāk. Tikai, kurš pusaudzis vēlētos, lai vecāki noteiktu, kāds darbs viņam būs jāstrādā, kāda sieva jāapprec? Ne jau sadzīviskā līmenī, bet vispār ņemot - sociālismā tā bija norma. Vienbalsīgi jāatbalsta viss, ko tev saka priekšniecība. atkal, ne sadzīviskā, bet sabiedriskā līmenī. Nejauksim! Brīvība tikai savas mājas vai dzīvokļa robežās. Un arī tā, lai kaimiņi nedzird un neredz.

tāda īpatnēja intervija - man tā patika un patīk arī Miša Maiskis, bet šķita, ka viņš tādas intervētājas un intervijas sniedz daudz un visur un ir izstrādājusies "imunitāte" pret tām - ir gatavi teksti ko teikt, anektdotes, ko stāstīt

MISHA, VEIKSMI