Šodien pasludināto spriedumu 20 dienu laikā no 14.jūnija būs iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, aģentūru LETA informēja tiesas kancelejas vadītāja Ingrīda Ņeveska.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2010.gada 27.janvārī izbeidza tiesvedību šajā lietā, konstatējot, ka prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, nav ievērojis attiecīgai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību un līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju.
Tā paša gada 10.martā šo rajona tiesas lēmumu kā nepamatotu atcēla Rīgas apgabaltiesa, secinot, ka nav noteikta šādas lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtība, tādējādi nav pamata uzskatīt, ka prasītājs to nebūtu ievērojis.
Līdz ar to apgabaltiesa nodevusi lietu atkārtotai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
LNO orķestra neatkarīgā arodbiedrība vērsās tiesā, vēloties no operas piedzīt atlaišanas pabalstu, kas saskaņā ar darba koplīgumu neesot izmaksāti pieciem arodbiedrības biedriem, kad viņi 2009.gadā atbrīvoti no darba.
No LNO prasītā summa bija ap 10 000 latu, taču darbinieki uzskata, ka viņiem pienākas atšķirīgas summas, kas svārstās no 1800 latiem līdz 2300 latiem vienam atbrīvotajam darbiniekam. Arodbiedrība prasību pamatojusi ar to, ka iepriekš noslēgtais koplīgums no operas puses nav ticis apstrīdēts un ir spēkā, līdz ar to, atbrīvojot darbiniekus, viņiem pabalsti bija jāizmaksā saskaņā ar to.
Savukārt LNO, kas arodbiedrības prasību neatzīst, savu nostāju pamatojusi ar 2009.gada vasarā krīzes dēļ veiktajām izmaiņām atlīdzības izmaksas kārtībā valsts un pašvaldību amatpersonām.
Kā aģentūru LETA savulaik informēja LNO Administratīvā departamenta vadītāja Beāta Galzone, esošā strīda pamatā ir iepriekš pieņemtie grozījumi Darba likumā, kā arī likumā "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā".
Atbilstoši izmaiņām Darba likumā valsts institūciju, tostarp valsts kapitālsabiedrību, darbiniekiem 2009.gadā darba samaksu, atlaišanas pabalstus izmaksā saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā", ievērojami ierobežojot pieļaujamo izmaksu apmērus, pamatojumus, kā arī aizliedzot jebkāda veida materiālo stimulēšanu.
Šie likuma grozījumi stājās spēkā jau no 2009.gada 29.jūnija, turklāt netika paredzēts pārejas periods šo likuma nosacījumu piemērošanai. Līdz ar likumu grozījumu spēkā stāšanos LNO administrācija nosūtīja LNO orķestra arodbiedrībai vēstuli, kurā, pamatojoties uz normatīvo aktu izmaiņām, aicināja arodbiedrību vienoties par koplīgumā paredzēto materiālās stimulēšanas veidu, dāvanu un atlaišanas pabalstu regulējošo nosacījumu izslēgšanu no koplīguma.
LNO orķestra mūziķi, kuru interešu aizstāvībai arodbiedrība vērsusies tiesā, tika atbrīvoti no darba LNO pēc darbinieku vēlēšanās saskaņā ar Darba likuma 100.pantu, sākot no 2009.gada 30.jūnija, tātad jau pēc likumu grozījumu spēkā stāšanās brīža.
LNO, atbrīvojot darbiniekus no darba, esot stingri vadījusies pēc likuma "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā", līdz ar šī likuma grozījumu spēkā stāšanos apturot orķestra koplīgumā paredzēto atlaišanas pabalstu izmaksu. LNO, noraidot LNO orķestra arodbiedrības prasību, ir pamatojusi savu rīcību ar to, ka spēkā stājušies normatīvie akti ir ietekmējuši darba koplīguma atsevišķu normu spēkā esamību, kas paredz materiālo stimulēšanu un atlaišanas pabalstu izmaksu, kas nav paredzēta Darba likumā.
LNO pārstāve Galzone iepriekš norādīja, ka "šis tiesas spriedums būs ārkārtīgi nozīmīgs tiesu precedents jautājumā, vai darba koplīgumos paredzētie bonusi var saglabāt savu juridisko spēku arī pēc šādu darba devēja izmaksu ierobežojošu likumu stāšanās spēkā".