1932 -1964.”„Padomju kultūras politika ir daudz sarežģītāks fenomens nekā vienkārši mākslas valodas izmantošana politiskās indoktrinācijas mērķiem. Romantiskajā tradīcijā māksliniekam ir piedēvētas mesijas spējas. Padomju varai bija jāizmanto šis spēks pragmatiskajos sociālās komunikācijas nolūkos - audzināt indivīdus kopdzīvei industriālajā pilsētā, un mazināt mākslinieku potences radīt izaicinošos diskursus”, padomju kultūrpolitiku īsi komentē S. Kruks. ”Valsts budžets atbrīvoja mākslu no brīvā tirgus svārstīgas konjunktūras, ierobežoja „zemās” masu gaumes artefaktu izplatīšanos, kā arī radīja māksliniekiem sociālo garantiju sistēmu. Uzskatot, ka māksla ticami atspoguļo realitāti un attīsta cilvēkos cēlos ideālus, tika ierobežots atveidojamu tematu klāsts un zīmju sistēmu loģikas formālie izmeklējumi. Padomju zinātne un ideoloģija skatīja mākslu komunikācijas semiotikas ietvaros, ignorējot apzīmēšanas semiotiku.”S. Kruks ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, lasa lekcijas semiotikā un diskursa analīzē. Doktora grādu ieguvis Sorbonā ar disertāciju par Latvijas politisko kultūru un komunikāciju. Pētniecības intereses ir komunikācijas un mediju kultūra Latvijā un tās vēsturiskais fons.Lekcija notiek Laikmetīgās mākslas centrā Alberta ielā 13, 7.stāvā. Interesenti aicināti pieteikt savu dalību Andai Kļaviņai: 26880458 vai [email protected].
Sergejs Kruks lasīs lekciju par padomju kultūrpolitiku
Otrdien, 17.februārī plkst.19 Laikmetīgās mākslas centrā Sergejs Kruks lasīs lekciju „Kultūras funkcijas izpratne padomju kultūrpolitikā”. Pēc lekcijas notiks paneļdiskusija, kurā piedalīsies LU profesors Juris Rozenvalds, kultūras menedžere Baiba Tjarve un mākslas kritiķis Vilnis Vējš. Lekcija balstīsies Sergeja Kruka nesen izdotajā pētījumā „"Par mūziku skaistu un melodisku!" Padomju kultūras politika.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.