NMPD pārstāve skaidroja, ka no karstuma ietekmes cietuši pieaugušie un bērni gan iekštelpās, gan ārā.
Zemgalē karstuma dūriens konstatēts 8 mēnešus vecam puikam, kurš ilgi atradies ārā. Mediķi puisēnu nogādāja slimnīcā. Līdzīgi simptomi bijuši kādam 10 gadus vecam puisēnam, kurš ilgi rotaļājies saulē. Mediķi cietušajam sniedza palīdzību un vecāki bērnu hospitalizēt atteicās.
Vidzemē kļuvis slikti 84 gadus vecai sievietei, kura bija izgājusi ārā pasildīties saulītē. Arī šajā gadījumā sieviete pēc palīdzības saņemšanas no hospitalizācijas atteikusies.
Savukārt Kurzemē saulē slikti kļuvis gan 8 gadus, gan 1 gadu veciem puisēniem. Jaunākais nogādāts slimnīcā.
Mediķi palīdzību snieguši arī iedzīvotājiem Latgalē – 63 gadus vecai sievietei un 42 gadus vecam vīrietim, kurš strādājis saulē.
Karstuma dūriena simptomi ir galvassāpes, vemšana, smagākos gadījumos arī krampji, uzsvēra I.Bukša.
NMPD mediķi bērnu vecākiem atgādina, ka mazuļi ilgi nedrīkst atrasties bērnu ratiņos, jo tur temperatūra ir krietni augstāka, nekā ārā. Vecākiem pastaigām ar mazuļiem jāizvēlas dienas vēsākās stundas – agri no rīta vai vakarā. Arī tiem bērniem, kuri rotaļājas ārā, jāuzliek galvassega – cepurīte vai lakatiņš, uzsvēra I.Bukša.
Īpaši šajā laikā jauzmanās arī cilvēkiem, kuri nodarbojas ar sportu un biroja darbiniekiem. I.Bukša skaidroja, ka sportošana karstumā veicina šķidruma atdevi un paātrina pārkaršanu. Savukārt mediķi jau snieguši palīdzību darbiniekiem birojos. “Karstuma dūriens nav tikai tiešajā saulē, un tas ir tikpat bīstami kā ārā,” piebilda I.Bukša. Viņa norādīja, ka uzņēmuma vadītājiem jārūpējas, lai viņa darbinieki šajā laikā neciestu no karstuma ietekmes.
Kopumā NMPD mediķi aizvadītajā diennaktī devušies uz 1261 izsaukumiem.