Procesa dalībniekiem tiesnese nepaskaidroja, pēc kādiem kritērijiem tā lēmusi sadalīt lietu.
Advokāts Jānis Mucenieks žurnālistiem paskaidroja, ka lieta tikusi sadalīta "mehāniski", proti, tiesnese acīmredzot paņēmusi sarakstu ar apsūdzēto personu vārdiem un uzvārdiem un sadalījusi šo sarakstu trīs līdzīgās daļās. Tas nozīmē, ka apsūdzētie no vienas epizodes tagad var būt "izbārstīti" dažādos kriminālprocesos un otrādi.
Vienā kriminālprocesā tagad izdalīti pirmie 23 apsūdzētie, otrā - no 24. līdz 48.apsūdzētajam ieskaitot, bet trešajā - no 49. līdz 68.apsūdzētajam ieskaitot.
"Tiesas dalījuma kritērijs neiztur nekādu kritiku," uzskata Mucenieks. Pēc tiesas sēdes viņš žurnālistiem uzsvēra, ka pēc šāda dalījuma vienā procesā apsūdzēto personu aizstāvjiem vairs nebūs iespēju uzdot jebkādus jautājumus tiem apsūdzētajiem, kuri nu ir iedalīti citā "grupā".
Arī vairāki apsūdzētie bija neizpratnē par šādu tiesas lēmumu, un daži no viņiem skaļi pauda savu sašutumu, kā arī sauca tiesu par uzpirktu.
Pagaidām zināms, ka pirmo izdalīto kriminālprocesu pret 23 apsūdzētajiem tiesa sāks izskatīt 6.februārī plkst.10.
Tiesas lēmumā bija skaidrots, ka atsevišķos gadījumos kriminālprocesu var sadalīt, ja tas netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Tiesas ieskatā - konkrētajā gadījumā lietas sadalīšana nav pretrunā ar kriminālprocesa mērķi.
Tiesa norādīja, ka pamata kriminālprocesā pavisam ir 68 apsūdzētie, 24 advokāti, 54 cietušie un 97 prokuratūras pieteiktie liecinieki.
Ņemot vērā apsūdzēto atšķirīgo attieksmi pret viņiem izvirzītajām apsūdzībām, šāds lietas apjoms un procesā iesaistīto personu skaits rada pamatotas bažas par varbūtību, ka iespējamu apsūdzēto un viņu aizstāju neierašanās dēļ lietas izskatīšanu nāktos atlikt vēl un vēl, kas negatīvi ietekmētu kriminālprocesa iztiesāšanu, savu lēmumu bija motivējusi tiesa.
Lietas dalībnieku neierašanās dēļ lietas iztiesāšanu jau tagad ir nācies atlikt divas reizes pēc kārtas.
Tāpat tiesa norādīja, ka vairāki apsūdzētie pirmstiesas izmeklēšanā ir izteikuši lūgumu lietu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes.
Sadalot pamata lietu vairākos kriminālprocesos, tiks nodrošinātas procesa dalībnieku tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos, uzskata tiesa.
Lēmums par lietas sadalīšanu vienlaikus ir uzskatāms par lēmumu jaunu kriminālprocesu uzsākšanai.
Kā ziņots, tā dēvētajā 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietā, kurā sākotnēji tika apsūdzētas kopskaitā 68 personas, šodien notika otrā tiesas sēde, taču lietas izskatīšana pēc būtības netika sākta. Tiesa lēma jautājumu par lietas sadalīšanu.
Procesa dalībnieku viedokļi par lietas sadalīšanu bija atšķirīgi. Prokuratūra pauda viedokli, ka kriminālprocesu noteikti vajadzētu sadalīt, savukārt advokāti un apsūdzētie pārsvarā bija pret lietas sadalīšanu.
Ceturtdien uz tiesas sēdi nebija ieradušies trīs apsūdzētie. Viens no neatnākušajiem vīriešiem atrodas apcietinājumā Brazīlijā, bet vēl kādu citu apsūdzēto policija bija mēģinājusi atvest piespiedu kārtā, taču tas neizdevās.
Pirmā tiesas sēde šajā lietā notika pagājušā gada 15.novembrī, kad nebija ieradušies aptuveni 12 apsūdzētie.
Visas personas šajā krimināllietā ir apsūdzētas pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.
2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk no KL 225.panta 2.daļa tika izslēgta.
Patlaban KL 225.pants "Masu nekārtības" paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."
No 13.janvāra grautiņu kriminālprocesa jau iepriekš tika izdalīta atsevišķa lieta pret sešām personām, kuras izvairījās no pirmstiesas izmeklēšanas un kuru atrašanās vieta nebija zināma. Savukārt pret divām personām tiesai jau iepriekš tika nodota krimināllieta medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.
LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja Latvijas Balzams produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns Fīlings. Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.