Sirmā vecumā neatdot visu naudu "Nigērijas princim"

Interesējoties par dažādām modernām krāpniecības metodēm, portāls Diena.lv sazinājās ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieka vietnieci Ilzi Sokolovsku, kura pastāstīja, ka krāpnieki seko tendencēm un savās shēmās iekļauj dažnedažādus modernos risinājumus. Bieži vien vienīgais veids, kā pret tām cīnīties, ir pašu iedzīvotāju modrība. 


Modernie krāpnieki

Piemēram, runājot par modernajām tehnoloģijām, Sokolovska zināja stāstīt, ka krāpnieki arvien biežāk pieprasa maksājumus veikt, izmantojot kriptovalūtu Bitcoin vai kādu citu no virtuālajām valūtām. Kriptovalūta, piemēram, Bitcoin ir decentralizēta, valūtai līdzīga sistēma, kas radīta 2008.gadā un eksistē tikai internetā, šo kriptovalūtu negarantē neviena valsts un neviena banka. Savukārt, ja netiek izmantotas "reālās pasaules" nauda, Bitcoin var iegūt, uzturot interneta žurnālu, grāmatvedības sistēmu, kas vienlaikus atrodas visu lietotāju datoros. Vienkāršojot - tas ir kā aplis - grāmatvedības uzturēšana un pašas kriptovalūtas iegūšana notiek noslēgta algoritma lokā. Taču mūsdienās, ņemot vērā, ka Bitcoin var izmantot, lai apmaksātu īstās pasaules pakalpojumus un pirktu produktus, šo neeksistējošo valūtu var iegādāties, izmantojot īsto naudu. 

Dažviet pasaule ir atrodami Bitcoin automāti, kuros iemaksājot naudu, var iegūt šo valūtu, tāpat to var iegādāties internetā. Jānorāda, ka Bitcoin daudzu interneta lietotājus vilina tāpēc, ka tā ir decentralizēta un faktiski neizsekojama. 

Šīs iespējas izmanto arī modernie krāpnieki, kas gan maksājumos dažādās shēmās, gan kā izpirkuma naudu par, piemēram, ar ļaunatūru nobloķēta datora atslēgšanu, pieprasa tieši Bitcoin, kuru pēc tam, kā skaidroja ENAP priekšnieka vietniece, kaut kur citviet pasaulē pārvērš īstā naudā un to izņem jau fiziskā valūtā. Šo naudu pēc tam izsekot ir ļoti grūti. CNBC vēstīja par gadījumu, kad kādas ASV iecienīto autosporta sacīkšu Nascar komandas vadītāja dators tika nobloķēts un tur parādījās ziņojums, ka vienīgais veids, kā atgūt datus, ir samaksāt izpirkuma naudu. Medijs arī ziņoja, ka šajā "biznesā" ir ļoti viegli ielauzties, jo tā dēvētajā tumšajā/dziļajā internetā tiek pārdota programmatūra, ar ko viegli sākt bloķēt datorus un pieprasīt naudu. 

"Tas tagad ir kaut kas jauns, aktuāls naudas pieprasīšanas veids - krāpnieki ir gājuši uz priekšu, viņi cenšas to naudu neņemt skaidrā," sacīja Sokolovska, bilstot, ka vēl, lai tālāk slēptu pēdas, jo Bitcoin blokķēdē (grāmatvedības žurnālā) parādās visi darījumi, izmanto Bitcoin Mixer servisus, proti, kriptovalūta pa tiešo nenonāk pie ļaundara, bet gan veic ceļu vēl caur vairākiem citiem lietotājiem.


Pārķer e-pastus

Pagājušā gadā bija ļoti izplatīts un populārs krāpšanas veids, kā stāstīja ENAP pārstāve, esot bijis e-pastu pārtveršana.

Proti krāpnieki pārtver uzņēmumu, "kuri ne īpaši pievēršas drošībai", e-pastus, kuros ir sarakste par priekšmetu pārdošanu vai pirkšanu. "Tad, kad šī saruna aiziet līdz norēķiniem, hakeris, iejaucas e-pastā, izmaina informāciju par darījumu," skaidroja Sokolosvka, bilstot, ka šajā posmā tiek samainīts bankas konts un nauda nonāk "pavisam citā [proti, krāpnieku] bankas kontā". 

Par šādiem gadījumiem pagājušā gada rudenī jau ziņoja portāls Diena.lv, rakstot, ka par upuri kļuva divi Latvijā strādājoši uzņēmēji, kuri katrs zaudēja ap 20 tūkstošiem eiro.  Policijas pārstāve skaidroja, ka šeit uzņēmumu var pasargāt prevencija, proti, tam ir jāapzinās kiberdrošības jautājumu būtiskums un jārūpējas par elektroniskās sarakstes aizsardzību. 

Laikraksts Diena jau iepriekš vairākkārtīgi vēstījis, ka pēc ekspertu domām 70–90% datu nedrošības gadījumu veidojas nevis no hakeru uzbrukumiem vai ļaunprātīgiem vīrusiem, bet gan no pašu darbinieku neuzmanības vai dažos gadījumos pat ļaunprātības. Tāpat bieži vien uzņēmuma vadība neizprot kiberdrošības nozīmi un tādēļ nevēlas tajā ieguldīt.


80 gadu vecumā atdod visu naudu Nigērijas princim

Sokolovska ar nožēlu atzīst, ka vēl aizvien ir izplatītas parastās krāpšanas - cilvēkam atsūta e-pastu, ka, piemēram, "nomiris radinieks ārzemēs un, lai tu varētu viņu apbedīt un saņemt lielo mantojumu, ir jāpārskaita pieci vai seši tūkstoši eiro uz tādu un tādu kontu". Tiekot arī sūtīt fiktīvi dokumenti.

Šādi bieži vien tiek piesaistīta vecu cilvēku uzmanība, kam materiālais stāvoklis nav tik labs. 

Pēdējais gadījums, kā zināja stāstīt ENAP darbiniece, ir bijis ar kādu 80 gadus vecu kungu, kas jau pēc gadījuma nācis "pie mums ar iesniegumu, bet mēs tad vairs nevaram nekā palīdzēt."

Kungam atsūtīts e-pasts, ka kāds radinieks, kas dzīvojis Āfrikā, nu ir miris un atstājis lielu mantojumu, bet, kā jau šajās shēmās ierasts, lai saņemtu mantojumu, vajadzēja pārskaitīt paprāvu summu. Pensionārs esot ieķīlājis dzīvokli un pārskaitījis gandrīz 10 tūkstošus eiro. 

Policiste norāda, ka šie gadījumi ir 100% krāpšana. Līdzīgu informāciju sniedz arī CERT.lv. 

ENAP pārstāve arī norāda uz bankas darbinieku atbildību. Viņasprāt, ja uz banku atnāk veci cilvēki, kas grasās pārskaitīt lielas summas uz aizdomīgiem kontiem ārzemēs, būtu nepieciešams uzdot papildu jautājumus, izskaidrot, ka cilvēku, iespējams, mēģina apkrāpt.

Tāpat turpinās arī zemnieku apkrāpšanas. Sokolovska atgādina, ka nekad nevajag pārvērtēt savu produktu cenu. Proti, ja tiek piedāvāta ļoti augsta cena, tad, visticamāk, ka tā ir krāpšana. Portāls Diena.lv jau vēstīja par gadījumu, kad negodīgi cilvēki no zemnieku saimniecībām un privātpersonām izkrāpa 237 tonnas graudu. Iepriekš aizturēti arī medus un kartupeļi izkrāpēji. 

Populāras iepriekš esot bijušas arī shēmas ar nekustamo īpašumu - gan ar zemesgrāmatu krāpniecību, gan izmantojot cilvēku nespēju un liekot tiem norakstīt īpašumus. Situācija gan ir uzlabojusies, jo policija sadarbojas ar notāriem. 

Kopumā ENAP priekšnieka vietniece aicina cilvēkus būt uzmanīgākiem un, pirms iesaistīties jaunu ideju realizācijā vai investēt naudu iepriekš nedzirdētos projektos, rūpīgi painteresēties gan par uzņēmumu, gan par iesaistītajiem cilvēkiem, lai samazinātu risku zaudēt ieguldīto, kā arī rūpīgi, iedziļināties pasniegtajā informācijā. 

Piemēram, portāls Diena.lv jau iepriekš ziņojis par krāpniekiem, kas Rīgā mēdz izsūtīt paziņojumus, ka drīzumā Lattelecom vai Baltcom pakalpojumi nebūs pieejami, tāpēc laicīgi jāpieslēdz līgums ar kādu citu sakaru piegādātāju no vēstulē piedāvātā saraksta. Lai radītu iespaidu par oficiālu vēstuli, parasti pievienots arī kāds tiesas spriedums, kas faktiski uz jautājumu vispār neattiecas.  

Zemāk humoristiska TED uzstāšanās par to, kas notiek, ja cilvēks izlemj atbildēt uz "Nigērijas prinču" tipa e-pasta krāpnieku vēstulēm (video angļu valodā).