Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Gribētos drošības sajūtu

Pašvaldību vēlēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas plānotas jaunajās robežās, taču to organizēšanu var ietekmēt gan Satversmes tiesas (ST) spriedumi pēc samērā daudzu pašvaldību pieteikuma, gan Covid-19 situācija, ņemot vērā to, ka uz vēlēšanu brīdi nav nosakāms, cik cilvēku būs jau vakcinējušies un vai būs spēkā kādi ierobežojumi, kas saistīti ar drošības pasākumiem slimības izplatības novēršanai.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pagājušajā nedēļā nosūtīja vēstuli Veselības ministrijai, aicinot vakcinācijas pret Covid-19 plānā iekļaut arī šā gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanā iesaistītos pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļus un darbiniekus.


7000 vakcinējamo 

Lai arī pašlaik nav indikāciju, ka pašvaldību vēlēšanas varētu pārcelt Covid-19 dēļ, CVK rēķinās, ka tāda iespēja teorētiski pastāv, Dienai stāsta CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Pašlaik pakāpeniski tiek slēgti līgumi, kuri vēlēšanu pārcelšanas gadījumā būtu jāpārslēdz no jauna. Taču tās ir birokrātiskas procedūras, kuras var veikt bez pārāk lieliem sarežģījumiem. Svarīgāk CVK vadītājai šobrīd šķiet tikt sadzirdētai vēlēšanu iecirkņu darbinieku vakcinācijas jautājumā. Lai arī Veselības ministrijas atbildes uz CVK vēstuli vēl nav, neoficiāli signāli liecinot, ka ideja varētu tikt uzklausīta un līdzīgu vēstuli esot plānojusi sūtīt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

CVK ieskatā pašvaldību vēlēšanu komisijas locekļu un darbinieku vakcinācija būtu ieteicama šā gada februārī, jo 17. martā atbilstoši likumam 41 pašvaldību vēlēšanu apgabalā jāsākas deputātu kandidātu sarakstu pieņemšanai.

Savukārt vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu un darbinieku vakcinācija būtu iespējama no 26. aprīļa, jo tad noslēdzas termiņš vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidei. ''Ja vēlētāju plūsmu var mēģināt izretināt, lai viņi iecirknī neuzkavētos ilgāk par 15 minūtēm, tad iecirkņu komisiju locekļiem ir jābūt uz vietas visu laiku,'' skaidro Bērziņa. CVK aprēķini liecina, ka vakcinējami būtu aptuveni 7000 vēlēšanu komisiju darbinieku. CVK arī jau iepriekš ziņoja, ka ir izstrādāti ieteikumi vēlēšanu komisijām, pieļaujot, ka tos nāksies mainīt atbilstoši situācijai. 

Pirmdienas vakarā pēc koalīcijas Sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uz Dienas jautājumu atbildēja, ka šis jautājums nav izskatīts ne koalīcijā, ne valdībā. Vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) stāstītais liecina, ka situācija joprojām ir sarežģīta un tuvākajā laikā nav pamata runāt par ierobežojumu mīkstināšanu. No premjera teiktā arī izrietēja, ka par vakcinācijas plānu vēl varētu spriest tuvākajā nākotnē. 


Vajadzīgs rezerves plāns

Savukārt par to, ka vēlēšanas varētu pārcelt, ja Satversmes tiesa atceltu ATR likuma darbību kādā konkrētā teritorijā, pašlaik runāts nav, un Bērziņa pieļauj, ka šādi spriedumi drīzāk varētu ietekmēt atkārtotu vēlēšanu rīkošanu konkrētā pašvaldībā, bet neietekmēt procesu visā valstī kopumā.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis Dienai stāsta, ka kādā tikšanās reizē pašvaldību pārstāvji uzdevuši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam (A/P) par plānu B gadījumam, ja kāds no ST spriedumiem maina pašlaik pieņemtās pašvaldību robežas. Atbilde bijusi, ka ministrija ir pārliecināta par pašlaik notiekošā procesa likumību, tādēļ nekāda rezerves plāna nav. Līdzīgi Plešs atbildēja arī uz Dienas jautājumu, norādot, ka ir grūti spriest par attīstības scenārijiem pirms gala lēmuma pieņemšanas, vienlaikus paužot pārliecību, ka gan atbildīgā Saeimas komisija, kuru tobrīd vadīja pats Plešs, gan VARAM ir ievērojusi visas nepieciešamās procedūras, konsultējoties arī ar pašvaldību pārstāvjiem un iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka tās pašvaldības, kas vērsušās Satversmes tiesā, šādam vērtējumam nepiekrīt. 

Kaminskis sarunā ar Dienu nevēlējās komentēt iespējamos scenārijus par ST spriedumu ietekmi uz ATR gaitu, sakot, ka par jautājuma nopietnību liecina gan tas, ka pašvaldības nolīgušas spēcīgus advokātus, gan Saeima uzaicinājusi sevi ST pārstāvēt zvērinātu advokātu Lauri Liepu, nepaļaujoties tikai uz sava Juridiskā biroja spēkiem. ''Rezerves plānam ministrijai ir jābūt. Ja nebūs vajadzības – lai stāv atvilktnē,'' uzskata Kaminskis. 

Tikmēr koalīcijas partneri vakar stāstīja žurnālistiem, ka apspriests ar ATR saistītais jaunais pašvaldību likumprojekts, ko drīzumā VARAM iesniegs izskatīšanai valdībā. Kariņš gan atzina, ka joprojām nav atrisināts jautājums par ''pagasta līmeņa pārstāvniecības'' nodrošināšanu, kur koalīcijas partneriem joprojām atšķiras viedokļi. Plešs pauda, ka grozījumi skaidrāk nodalīs izpildvaru no lēmējvaras, kā arī daudz mērķtiecīgāk palīdzēs iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā, savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) izteicās, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks vēlas, lai salīdzinoši drīz tiktu pieņemti stingrāki ierobežojumi savienot amatus lēmējvarā un izpildvarā, tostarp minot arī skolu direktorus.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas