Nevienu konkrētu amatpersonu, kam bija domāts jau sagatavotais 150 tūkstošu eiro kukulis, izmeklēšanā noskaidrot neizdevās. Tomēr Bubulis atzinis, ka vēlējies panākt, lai Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) konkursā noraidītais Jelgavas komunālo pakalpojumu projekts, kas paredzēja atkritumu pārstrādes iekārtas izveidi Brakšķu poligonā, tomēr tiktu pie Kohēzijas fonda miljoniem.
Jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem Gunārs Bubulis bija Jelgavas komunālo uzņēmumu un labierīcību kombināta priekšnieks. Deviņdesmito gadu sākumā viņš ar partneriem nodibināja SIA KULK un kļuva par tā direktoru. Dažus gadus vēlāk KULK ar Jelgavas domes lēmumu pārņēma pašvaldībai piederošo kombinātu. Tagad SIA KULK nodarbojas gan ar ceļu būvi un ielu uzturēšanu, gan ar ēku apsaimniekošanu, firmai pieder arī viesnīca Jelgava. Kopā ar Jelgavas pilsētas domi KULK pieder uzņēmums Jelgavas komunālie pakalpojumi, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu.
Jau vairākus gadus Bubulis nekādus amatus SIA KULK neieņēma, tomēr līdz 2019.gada vidum bija starp uzņēmuma līdzīpašniekiem. Arī interesi par KULK panākumiem Bubulis acīmredzot nebija zaudējis – par to liecina pagājušā gada nogalē pieņemtais Zemgales rajona tiesas Jelgavā spriedums, ar kuru Bubulis notiesāts par 150 tūkstošu eiro kukuļa došanas mēģinājumu, bet viņa sens paziņa Henrihs Penčura – par starpniecības kukuļošanā mēģinājumu.
Saskaņā ar apsūdzību, Bubuļa nodoms mēģināt dot kukuli bija saistīts ar projektu Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtas izveide Zemgales reģiona nešķirotu sadzīves atkritumu šķirošanas stacijā Brakšķi. Bubulis gribēja iegūt Kohēzijas fonda līdzfinansējumu prettiesiskā veidā. Tas gan neizdevās, un projekts līdz šim nav īstenots.
Bubuli un Penčuru Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs aizturēja 2019.gada aprīlī. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras jeb CFLA organizētā projektu iesniegumu atlase bija noslēgusies jau pusgadu iepriekš. Kohēzijas fonda līdzfinansējumu piešķīra diviem projektiem, lauvastiesu saņemot Getliņu poligonam. Jelgavas komunālo pakalpojumu iesniegtais projekts palika piektajā vietā un pie iecerētās naudas – apmēram pieciem miljoniem eiro – netika.
KNAB lietu prokuratūrai nodeva pagājušajā rudenī. Tā kā gan Bubulis, gan Penčura savu vainu atzina un reālu kaitējumu nodarīt viņiem neizdevās, jo kukulis pie CFLA amatpersonām nenonāca, prokurors Monvīds Zelčs ar abiem noslēdza vienošanos par sodu, ko decembra beigās apstiprināja tiesa. Bubulim, kurš jau iepriekš valsts budžetā ieskaitīja iecerētā kukuļa summu, piespriests 141 900 eiro naudassods un liegums trīs gadus nodarboties ar atkritumu biznesu. Starpniekam Penčuram būs jāsamaksā 40 850 eiro.
Bubuļa advokāta Jura Grīnvalda versija par notikušo – klients esot nepamatoti noticējis kādu personu solījumiem Eiropas līdzfinansējumu tomēr sadabūt: “Attiecīgi cilvēki, ja – nu, es nezinu, izmeklēšanā viņi ir noskaidrot, aiztikti viņi nav, viņi varbūt liecinājuši ir kaut ko vai kā – bet, nu, viņi vienkārši gribēja izmānīt no viņa naudu. Gribēja izmānīt lielu summu. Un vienkārši viņam pateica to, ka viņi varētu kaut ko kārtot. Viņš, var teikt būtībā tā, pēc tam to naudu arī iedeva, teikdams tā: nu skatieties, kā tur ir – ja nav, tad nav; ja ir, tad ir. Tāds nekonkrēts nodoms. Likums paredz vienu – ka nav jau jādod konkrētai amatpersonai, CFLA amatpersonai vai kā. Pilnīgi pietiek, ka mana aizstāvamā subjektīvā puse ir tāda, ka viņš saprot – nauda jau kādai amatpersonai ies.”
Advokāts Grīnvalds stāsta, ka Bubulis pirms vairākiem gadiem devās pensijā, uzņēmuma vadību nododot ģimenei un kategoriski piekodinot, lai viņam par biznesu neko nestāstot, jo viņš neko negribot zināt. Visi to respektējuši, un Bubulim nekādas informācijas par KULK darbu arī nebija.
Savukārt Bubulis pats nevienam, piemēram, KULK valdes locekļiem, neko nestāstīja par mēģinājumu tomēr sadabūt Kohēzijas fonda naudu Brakšķu projektam, apgalvo advokāts: "Es jums pateikšu tā – viņš ir jau gados, viņam ir pieredze, viņš uzskata, ka viņš daudz ko zina. Un tāpēc, es domāju, tādu lēmumu viņš pieņēma pats. Tīri viens pats, subjektīvi. Priekš kam viņam konsultēties, ko tie jaunieši viņam var pateikt? Neko. (..) Pieredze tajā darbā, viņš zina, kā notiek viss darbs un tā tālāk, ne jau kukuļdošanas mēģinājumos."
Jelgavas komunālo pakalpojumu līdzīpašniece SIA KULK vēl decembrī saņēma Jelgavas pilsētas gada balvu uzņēmējdarbībā. Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) apgalvo, ka par Bubuļa kriminālprocesu neko neesot zinājis: "Mēs par šo lietu neesam... Neko nezinām, un es pat nezinu, par kādu lietu mēs runājam, jo mēs neesam informēti ne par ko."
Tomēr pēc precizējoša jautājuma, vai viņam nebija jādodas liecināt uz KNAB, Rāviņš atzīst: "Es... Man uzdeva jautājumus par pilsētas apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem. Es tos arī izskaidroju – pilsētas attieksmi, pilsētas lomu apsaimniekošanas organizatoriskajā pusē."
Jautājumi par to, vai ilggadēja Jelgavas domes sadarbības partnera atzīšanās liela apmēra korupcijas mēģinājumā Rāviņam bijis pārsteigums un vai tas viņam nerada bažas, ka pagātnē līdzīgu praksi Bubulis varētu būt piekopis pašvaldībā, Jelgavas mēru sadusmo. "Bet jūs, jūs saprotat, ko jūs man tagad jautājiet? (..) Tās ir viņa kā cilvēka darīšanas. Ko viņš darīja, kāpēc viņš to darīja, ko viņš darīja – mēs neesam par to informēti," apgalvoja Rāviņš.
Tikmēr Bubuļa advokāts Grīnvalds pauž pārliecību, ka pēc šī nodarījuma jeb “dzīves muļķības” vien secinājumus par viņa klientu izdarīt nevajadzētu: "Es varu raksturot savu aizstāvamo kā goda vīru. Ticiet man, viņš tiešām goda vīrs ir. Tas ir cilvēks, kas tur vārdu, var teikt, kas nekad neko tādu neizdarīs, ka kāds tiktu aizskarts savās tiesībās. Viņš tiešām ir goda vīrs, tā ka - man tādas informācijas nav, bet, nu, ja nav, tad viņas arī tādas nav, nu."
Pirms pieciem gadiem Bubulis no bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa saņēma ceturtās šķiras Atzinības krustu “par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas vides jomas un atkritumu nozares darba pilnveidošanā”. Arī šis apstāklis tika ņemts vērā, nosakot viņam sodu. Tagad gan Bubulis ordeni zaudēs. Likums paredz, ka personai, kas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziegumā, Ordeņu kapituls valsts apbalvojumu atņem.