Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Koalīcijas partneriem dažādi uzskati par administratīvo reģionu pārvaldību

Likumprojekts par administratīvo reģionu izveidi valdībā bija jāiesniedz līdz 1. janvārim, bet tas vēl nav pat izstrādāts, jo koalīcijas partneru vidū joprojām nav panākta vienošanās par konceptuāli būtiskiem jautājumiem – reģionu funkcijām un pārvaldību.

Līdz Saeimai nav nonācis arī likumprojekts par vietējo kopienu tiesībām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus, kas bija jāizdara līdz pērnā gada nogalei. Tiesa, šī Valsts prezidenta Egila Levita un Nacionālās apvienības (NA) lolotā ideja ir tikusi nedaudz tālāk, jo tā – lai arī savādāka – iekļauta šobrīd saskaņošanā esošajā jaunajā Pašvaldību likumā.

Partiju pārstāvju un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieka Madara Lasmaņa teiktais Dienai liecina – gan par administratīvajiem reģioniem, gan vietējo kopienu pārstāvniecību politiķiem un ministrijai ir dažādi viedokļi.

Kā sliktākais variants tiek pat pieļauta iespēja atvērt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jumta likumu, lai grozītu pārejas noteikumus, kas paredz reģionu izveidi. 


Čaula bez satura

Jāatgādina, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pērn aicināja citas ministrijas un pašvaldības izteikt priekšlikumus, kuras funkcijas tās varētu deleģēt reģioniem. Paralēli tam arī Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā norit līdzīgs darbs JKP Saeimas frakciju pametušā Andra Kazinovska vadībā. Rudens sākumā publiskai apspriešanai nodotajā VARAM konceptuālajā ziņojumā ieteikts administratīvos reģionus (AR) veidot uz esošo plānošanas reģionu bāzes un to darbībai veidot padomi no ministriju un attiecīgo pašvaldību deleģētajiem pārstāvjiem. Paredzēts, ka AR darbību finansēs gan valsts, gan pašvaldības.

Tiem varētu nodot vairākas funkcijas, piemēram, lemt par sabiedrisko transportu, ceļu remontiem, profesionālās izglītības tīklu, sociālajiem pakalpojumiem un palīdzību u. c.

Šo mēnešu laikā joprojām nav atrasts kopsaucējs, atzīst M. Lasmanis un norāda uz JKP pārvaldītās Satiksmes un Izglītības un zinātnes ministrijas pozīcijas maiņu, atsakoties no funkciju nodošanas. ''Mums ir diezgan liels izaicinājums, jo citas ministrijas neko būtisku nebija ierosinājušas nodot. Līdz ar to reģionu stiprināšana paliks tikai vārdos, nevis darbos,'' saka padomnieks. 

JKP Saeimas frakcijas pārstāvis Uldis Budriķis gan kategoriski nepiekrīt pārmetumiem: ''Esam gatavi nodot funkcijas, bet ja reģioni netiek izveidoti kā tukša čaula, bet ar saturu. Ja tie tiek izveidoti, lai reģionālais līmenis lemtu tikai par ceļiem, tas neiztur kritiku.'' Viņš arī norāda, ka VARAM ministri ''īsti nebija iedegušies par reģionu ideju''. JKP skatījumā reģioniem būtu jālemj, piemēram, par Eiropas fondu finansējumu, ģimenes ārstu un reģionālo slimnīcu tīkla sakārtošanu, ambulatorajiem pakalpojumiem. 

Vienlaikus gan Lasmanis, gan NA pārstāve Ilze Indriksone apliecina, ka pašvaldības un ministrijas nav ieinteresētas dalīties ne ar varu (funkcijām), ne finansējumu. ''Desmit gadu garumā ir bijuši vairāki mēģinājumi veidot reģionus, apriņķus, otrā līmeņa pašvaldības, kuras likvidēja iepriekšējās reformas laikā. Visi ir pieraduši pie esošās sistēmas – pašvaldības izpilda savas funkcijas un valstij nav tādu funkciju, ko neviens nedara. Šī manta jau ir sadalīta, un tagad atkal viss būtu jārada no jauna,'' stāsta Lasmanis, atbildot uz jautājumu, vai reģionu ideju tālāk varētu arī nevirzīt. Savukārt Indriksone piebilst, ka pēc ATR novadi kļuvuši tik lieli, ka īpašu vajadzību pēc sadarbības formāta reģionu līmenī īsti neredz. Piemēram, Kurzemē būs palicis tik maz pašvaldību, ka tām nebūs pašām problēmu izdomāt sadarbības veidus. 


Vairākas versijas

Tomēr lielākā nesaprašanās ir par reģionu pārvaldību. VARAM un vairums koalīcijas partneru, pēc Lasmaņa teiktā, uzskata, ka reģionus vajadzētu pārvaldīt gan valsts, gan pašvaldību pārstāvjiem. Atklāts jautājums – kā tie tiktu izvēlēti. ''Ja ievēlētu, to darītu plānošanas reģionā esošie iedzīvotāji. Ja ieceltu – to darītu Ministru kabinets, nevis Saeima. Ir arī iespējams, ka daļu pārstāvju ievēlētu iedzīvotāji un daļu ieceltu valdība. Diskusija vēl varētu būt par to, vai šie pašvaldību pārstāvji reģionā būtu vēlēti tieši vai pastarpināti,'' variantus izklāsta KPV LV frakcijas pārstāvis Ralfs Nemiro. Bijusi arī versija, ka reģionos darbotos novadu vadītāji, taču ''te ir viena nianse – ne vienmēr viņi ir labi draugi, ņemot vērā, ka viņi pārstāv blakus esošas teritorijas'', piebilst politiķis.

 Lasmanis arī teic, ka pārējie koalīcijas partneri neesot gatavi JKP piedāvājumam par Saeimas ieceltu reģiona vadītāju. Tomēr Budriķis Dienai norāda, ka frakcijai neesot ''tieša viedokļa'' šajā jautājumā, lai gan sākumā JKP piedāvājums bijis, ka reģiona vadītājs būtu MK loceklis bez balsstiesībām. ''Uz šo koalīcijas partneri negribēja parakstīties [..] bet uzskatu, ka ir jābūt kādam, kurš par to [reģionu] ir atbildīgs, īpaši tad, ja viņš menedžē Eiropas naudas un projektus. Ir jābūt arī politiskai atbildībai,'' pauž Budriķis. Savukārt Indriksone uzskata, ka reģionu pārvaldē vajadzētu būt pašvaldību, Ministru kabineta un, iespējams, arī Saeimas pārstāvjiem:

''Saeimā ir Latgales apakškomisija, un varbūt katram reģionam būtu struktūra, ar kuru sadarbība ir arī Saeimas līmenī [..] Ir jāuzlabo sadarbība starp reģioniem, Ministru kabinetu un Saeimu.''


Par un pret padomēm

Pašlaik reģionu izveide ''ir uz pauzes''. Valdībai vispirms jāvienojas konceptuāli, kādā virzienā un vai vispār VARAM jāraksta likumprojekts. Netieši ar AR saistīts ir jautājums par iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm. Gan Valsts prezidents, gan NA uzstāj, ka tām jābūt tieši vēlētām. Indriksone piebilst, ka vēlēšanu procedūra varētu būt vienkāršāka un elastīgāka, nevis tik strikta kā pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās. Jaunajā Pašvaldību likumā, kas arī vēl nav nonācis valdības darba kārtībā, VARAM rosina tās izvēlēties netieši, pārstāvjus ieceļot domes deputātiem. Pret tā dēvēto nulto līmeni iebilst KPV LV. ''Esam runājuši ar [Saeimas ATR komisijas vadītāju, eksministru Juri] Pūci, ka šis līmenis nav lietderīgs. KPV LV atbalsta otro līmeni [reģionus],'' saka Nemiro. Savukārt JKP frakcijā par iedzīvotāju padomēm vēl neesot konkrētas nostājas. 

 Pūce uzskata, ka Pašvaldību likums nebūtu jānodod viņa vadītajai ATR komisijai, kas izveidota specifiskam mērķim. Ar šo likumu būtu jāstrādā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Agrāk diskusijās gan izskanējis, ka šī komisija varētu izskatīt arī AR likumu, kad tas atstās valdību, bet par to vēl esot jālemj. ''Kaut kāda ar vairākuma balsīm vai kopumā panākta vienošanās ir nepieciešama, jo skaidrs, ka administratīvo reģionu likumā ir jābūt sadaļai par to, kā tie tiek pārvaldīti. Šis ir jautājums, par kuru ir viena koalīcijas partnera [JKP] izteikta skaidra pozīcija, bet pārējiem, pieklājīgi formulējot, ir šaubas par šī modeļa pamatotību,'' norāda Pūce.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas