Ka lielākajās Latvijas pilsētās situācija ir labāka nekā laukos, nav tikai speciālistu pieņēmums – to apliecina arī skaitļi. Kā Dienai norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veselības aprūpes statistiķe Irisa Zīle, laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam lauku reģionos novēloti uz pirmo vizīti pie speciālista ieradušās 8,8% grūtnieču, savukārt pilsētās – 5,5%. Nepilnīga pirmsdzemdību jeb antenatālā aprūpe laukos veikta 9,1% sievietēm, un gandrīz 2% dzemdētāju šo aprūpi nav saņēmušas vispār, jo nemaz nav vērsušās pie ārsta. Pilsētās pirmsdzemdību aprūpe nav veikta 1,1% sieviešu. Turklāt arī kaitīgie dzīvesvietas faktori biežāk reģistrēti tieši lauku reģionos. Kā Dienai atzīmēja Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule, tieši laikus nekonstatētas augļa patoloģijas un attīstības traucējumi ir viens no galvenajiem cēloņiem augstajiem perinatālās mirstības rādītājiem.
Tāpat, ņemot vērā, ka ir dažāda riska grūtniecības, speciālistiem ir būtiski izstrādāt grūtniecības aprūpes plānu, lai novērstu iespējamos sarežģījumus. Ja sieviete pie ārsta atnāk novēloti, bērna iespējamo veselības stāvokli izvērtēt ir grūtāk.
Viens no iemesliem, kāpēc sievietes laukos nav pietiekami motivētas laikus doties pie ārsta, pēc speciālistu domām, ir informācijas trūkums. Tāpēc izglītojošā kampaņā Izglābsim 100 bērnus ar Roche akadēmijas un SPKC atbalstu radīts kalendārs sievietēm par medicīnisko aprūpi grūtniecības laikā. Kā Dienai skaidro kalendāra autore ginekoloģe Astrīda Tirāne, kalendārs ļauj grūtniecēm gūt plašāku informāciju par to, kad un uz kādām procedūrām jādodas pie ārsta, kā labāk rūpēties par savu un bērna veselību un kad jāieplāno dekrēta un dzemdību laiks. Ar kalendāru ir iespējams sekot līdzi arī bērna attīstībai.