Pierīga nav mierīga

Aptaujājot vairākumu no Pierīgas pašvaldību vadītājiem, Diena pārliecinājās, ka secinājumi par reformas starta piedāvājumu sakrīt – piedāvāts mehānisks un no realitātes attālināts pašvaldību skaita samazinājums, un vispirms jāpārskata novadu funkcijas. "Nebūtu tik karstu debašu, ja 2008. gadā nakts aizsegā reforma nebūtu, piedodiet, sačakarēta. Ja pirms desmit gadiem reforma būtu īstenota, kā plānots, un izveidoti apmēram 70 salīdzināmi un līdzvērtīgi novadi, par reformas otro kārtu pašlaik runāt nevajadzētu. Toreiz tika radīti ziloņi un mušas ar vienādām funkcijām," uzsvēra Salaspils novada mērs Raimonds Čudars (Vienotība).

Patstāvīgi darboties spētu arī Salaspils novads, kura vadītājs Čudars atzīst, ka novadu kartē Salaspils novadu ar ministrijas "piekombinēto" Stopiņu novadu saista tikai kopīga Civilās aizsardzības komisija un apvedceļš, bet ar Ropažu novadu – pat ne tik. Karti vēl var pārzīmēt dažādi, jāzina par praktiskiem izaicinājumiem, piemēram, par ūdens un kanalizācijas saimniecības centralizēšanu daudzajos Pierīgas dzīvojamo namu ciematos, kas pašlaik bieži ir "pašaprūpes teritorijas", taču ēku saimniekiem ir interese par piesaisti publiskajam pakalpojumam. Ropažu novada mājaslapā lasāmi asi iebildumi pret iekļaušanu novadā ar Salaspili kā administratīvo centru. "Ropažu novada pašvaldībai nav sadarbības ar Salaspils pilsētu un novadu nevienā no pašvaldības darbības jomām, un mūsu novada iedzīvotāji nesaņem nekādus Salaspils pilsētas un novada sniegtos pakalpojumus. Mums nav nekādas sabiedriskā transporta iespējas ar Salaspili, tāpēc ideja par Ropažu novada pievienošanu Salaspilij mums šķiet absolūti neloģiska un nepamatota."

Pašvaldības mērs Zigurds Blaus (LZS) Dienai atzina, ka notikušas sarunas, lai ministrijai kopīgi ierosinātu Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novada apvienošanu.

Saulkrastu novads neredz sevi kā nomali apjomīgam Pierīgas novadam, bet gan kultūrvēsturiski, gan saimnieciski kā Vidzemes piekrastes attīstības centru. "Valstiski būtu saskatīt šo potenciālu, kur var veidoties attīstības centrs. Saulkrasti un 15 kilometri rādiusā ap tiem ir šāda teritorija," uzskata Saulkrastu novada domes vadītājs Normunds Līcis (JV), norādot uz tālākā nākotnē gaidāmo Rail Baltica dzelzceļa savienojumu un pārkraušanas punktu Skultes ostā. Turpretī, izveidojot jaunajā kartē uzzīmēto Ādažu novadu, diemžēl nāktos atzīt, ka Ādaži būtu "mākslīgi veidota vēl viena metropole". Ādažu tuvumā Via Baltica šoseja satiksmes intensitātes ziņā izskatoties kā otra Brīvības iela. Ādaži, protams, attīstīsies, bet svarīgi meklēt jaunus attīstības centrus un apzināties riskus, ka reformas dēļ daļa cilvēku varētu meklēt iespējas aizbraukt no Saulkrastiem, brīdināja Līcis.