"Mūsu biznesam raksturīga sezonalitāte. Kad ienākas jaunā raža, cilvēki izvēlas svaigus augļus, ogas, tikmēr mēs gatavojamies ziemai, kad pieprasīs sukādes jeb saldinātus kaltētus augļus un ogas. Patlaban varam saražot aptuveni 300 kilogramus gatavās produkcijas nedēļā, laikus iepērkot attiecīgu izejvielu daudzumu. Pagājušajā sezonā ražas laikā iepirkām aptuveni 30 tonnas augļu," sacīja uzņēmējs.
Viņš atzina, ka vairāki piegādātāji ir privātpersonas, tomēr vietējo audzētāju
"Nav saprotama šķendēšanās par to, ka ražotāji neizvēloties vietējās ogas, bet iepērk Polijā. Vietējām ogām noteikti ir priekšroka, tomēr nav jau nemaz šo audzētāju - vairāk ir starpnieku, kas piedāvā poļu ogas," sacīja Krasnais, piebilstot, ka bieži zvana cilvēki, kas vēlas pārdot dažus spaiņus ogu no piemājas dārziņa. Daži var piedāvāt tikai 100 kilogramus, turklāt katram ir sava ogu šķirne, un tas apgrūtina izejvielu iepirkšanu, jo katru reizi jātestē, vai oga der.
Uzņēmējs stāsta, ka labprāt iegādātos izejvielas, piemēram, vairākas tonnas upeņu no pāris lielākiem piegādātājiem, taču tādu audzētāju Latvijā neesot.
"Mums ir bijušas idejas pāris jauniem produktiem, tomēr viss apstājas pie tā, ka izejvielu Latvijā neviens neaudzē pietiekamā apjomā," norādīja ražotnes īpašnieks.
Jautāts, kā uzņēmumu ietekmē sukāžu ražošanai svarīgās izejvielas - cukura - cenas dubultošanās gada laikā, viņš atzina, ka ietekme bijusi krasi negatīva.
"Cukurs ir mūsu produktu vienīgais dabiskais konservants. Nevaram vienkārši variēt ar pievienotā cukura daudzumu. No otras puses - mēs jau strādājam pie tehnoloģiju variantiem, kas ļaus samazināt pievienotā cukura daudzumu. Interesanti, ka patlaban mazumtirdzniecības ķēžu veikalos cukurs patlaban ir lētāks, nekā pērkot no vairumtirgotājiem," sacīja Krasnais.
Savukārt saistībā ar galaprodukcijas cenu iespējamām izmaiņām uzņēmējs atzina, ka kopš galaproduktu bāzes cenas noteikšanas 2009.gadā tās nav mainītas.
"Patlaban produkcijas cenas tirdzniecības vietās svārstās no pusotra līdz diviem latiem. Šogad produktu cenu kāpums nav plānots. Nevaram to atļauties, jo jārēķinās ar pirktspēju, tādējādi cukura cenas starpības kāpumu uzņemamies uz sevi. Diemžēl tas nozīme mazāk finanšu attīstībai. Tomēr produktu cenu veido ne tikai izejvielas, bet gan tas, cik daudz zaļās masas ir vajadzīgs, lai iegūtu vienu kilogramu galaprodukta. Piemēram, par ķirbi var šķist, ka izejviela ir lēta, taču tā nožuvums līdz noteiktai mitruma pakāpei arī ir liels, kaltēšanas process ilgāks. Tādēļ daži produkti līdz veikalu plauktam Latvijā nenonāk augstās prognozējamās cenas dēļ," stāstīja "Daro Cēsis" īpašnieks.