Ministrija skaidro, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo, likumā nosakot ciema statusa normas, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija un veikto pētījumu par ciemiem secinājumi. Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, apdzīvotības rakstura un citām raksturojošām pazīmēm, norāda VARAM.
Ņemot vērā ciemu dažādību, vairākas pašvaldības jau ir nodalījušas divu veidu ciemu grupas - ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst minētā likuma prasībām, kā arī lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav koncentrēta apbūve un teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas. Starp šādām pašvaldībām ir, piemēram, Līvānu, Krāslavas, Preiļu, Dundagas, Vecumnieku un Balvu novada pašvaldības.
Atceļot minētajām 4880 apdzīvotām vietām ciema statusu, tiktu grauta ierastā adresācijas sistēma, un, grozot adreses, tiktu radīts papildus administratīvais slogs novada pašvaldībām un Valsts adrešu reģistram, kā arī veidotos neērtības minēto ciemu iedzīvotājiem, norāda VARAM.
Tāpēc ministrija atbilstoši jau ilggadīgai vairāku pašvaldību pielietotajai praksei rosina grozīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot divu veidu ciemus - kompaktas apbūves ciems un adresācijas ciems.
Kompaktas apbūves ciems ir esoša vai plānota apdzīvota vieta ar kompaktu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem - ielas, centralizēta ūdensapgāde un kanalizācija -, šādam ciemam novada teritorijas plānojumā nosaka ciema teritorijas robežas, kā arī novada dome nosaka ciemā ietilpstošās adreses un ciema nosaukumu.
Savukārt adresācijas ciems ir vēsturiski izveidota apdzīvota vieta ar kompaktu vai izklaidu apbūvi, bez pilsētvidei raksturīgiem elementiem, kurai novada teritorijas plānojumā nenosaka robežas. Šādam ciemam novada dome nosaka ciema nosaukumu un ciemā ietilpstošās adreses, bet ciema statuss kalpo tikai adresācijas sistēmai.
VARAM arī uzsver, ka adresācijas ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm, kā arī, tie kalpo par adrešu sistēmas elementu, tiek lietoti sociālajā vidē un kalpo kā identifikators, pēc kura orientējas novadā, ko izmanto palīdzības dienesti, kā arī cilvēki ikdienas saziņā.
Attiecīgos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā VARAM pieteikusi ceturtdienas valsts sekretāru sanāksmē.
...
un tas ir labi!!!
Paganels