Sarunas mērķis bija identificēt jautājumus un problēmas, kas kavē Latgales un pierobežas teritoriju attīstību.
Sarunas dalībnieki pauda vienotu uzskatu, ka sociālā situācija reģionā saasinās, pabalstu politika neveicina bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū un turpmāka problēmu esamības ignorēšana valsts līmenī var izraisīt pilnīgu pierobežas novadu degradāciju. "Tikai darba vietu radīšana var glābt Latvijas austrumu daļas novadus no turpmākas cilvēku aizbraukšanas," šādam Krāslavas novada pašvaldības vadītāja Gunāra Upenieka viedoklim piekrita visi sarunas dalībnieki, vienlaikus atbalstot arī Valsts prezidenta secinājumu par to, ka primāri ražošana jāatjauno un ražotnes jāveido vietās, kur tās jau reiz bijušas un kur saglabājušās konkrētās ražošanas tradīcijas, speciālisti un zināšanas.
Valsts prezidents atbalstīja novadu pārstāvju priekšlikumu, kas paredz katram novadam nekavējoties izstrādāt individuālo attīstības plānu, nododot to Valsts prezidentam, lai turpmākajā darbībā un sarunās ar valsts vadošajām amatpersonām Valsts prezidenta rīcībā būtu vispusīga un argumentos balstīta informācija par pierobežas novadu problēmām un attīstības iespējām. Vienlaikus šāda informācija var kalpot par pamatu arī Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas darba plāniem, kura nākamnedēļ sanāks uz savu pirmo sēdi.
Pašvaldību vadītāji pauda vienotu viedokli par to, ka šobrīd pašvaldībām ir nepietiekamas tiesības iesaistīties savas teritorijas uzņēmējdarbībā, ES struktūrfondu līdzekļu plānošanas un izmantošanas kārtības noteikšanā, kā arī piedalīties zemes pirkšanā, kas pierobežas novados šobrīd par salīdzinoši zemām cenām tiek pārdotas citu valstu pilsoņiem.
A.Bērziņš uzsvēra, ka pašvaldību pilnvaras Latvijā jāpaplašina: "Ja pašvaldībām nebūs vairāk iespēju rīkoties savas administratīvās teritorijas un tās iedzīvotāju labā, tad nav ko gaidīt pretī. Arī finanšu plānošanas pieeja pret dažādiem Latvijas reģioniem nevar būt vienāda. Nevar vienādi attiekties pret Latgali un Pierīgu."
Pašvaldību vadītāji izteica virkni priekšlikumu, kas Latvijas depresīvākajam reģionam dotu iespēju piesaistīt investīcijas un paplašināt darba vietas. Tie skar gan neapliekamā minimuma palielināšanu, gan darbaspēka un uzņēmējdarbības nodokļu politikas izmaiņas, gan piemaksu noteikšanu atsevišķām profesijām (skolotāji, ārsti, policisti), kas Latgales novadam ļautu pārvarēt šī brīža ekonomisko stagnāciju. Kā vienu no problēmām, kas šobrīd nodarbina ikvienu Latgales pilsētu, kur atrodas slimnīca, pašvaldību vadītāji minēja ārstu trūkumu, jo labākie speciālisti dodas strādāt uz citām Latvijas pilsētām vai ārvalstīm, kas šobrīd reāli apdraud veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latgales iedzīvotājiem.
Valsts prezidents sarunas gaitā vairakkārt uzsvēra, ka "nevienu risinājumu vai recepti Latvijas problēmu risināšanai nesagaidīsim no ārpuses. Ja vēlamies, lai Latvijas novados dzīvo cilvēki, kam ir darbs un nākotnes izredzes, tad mums jārīkojas pašiem. Tādēļ arī kvalitatīva izglītība un konkurētspēja darba tirgū ir vitāli nozīmīgi jautājumi, kas šobrīd Latvijai jārisina".
Sarunas dalībnieki vienojās, ka šādas tikšanās gan esošajā sastāvā, gan individuāli tiekoties ar A.Bērziņu notiks arī turpmāk, lai galamērķī sasniegtu konkrētus rezultātus Latgales un pierobežas problēmu risināšanā.
Sarunā piedalījās Latgales plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne, Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Fomins, Viļakas novada pašvaldības priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Baltinavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Lidija Siliņa, Kārsavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Ināra Silicka, Ciblas novada pašvaldības priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, Ludzas novada pašvaldības priekšsēdētāja Alīna Gendele, Zilupes novada pašvaldības priekšsēdētājs Oļegs Agafonovs, Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētājs Viktors Stikuts, Krāslavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, Daugavpils novada pašvaldības priekšsēdētāja Janīna Jalinska, Viļānu novada pašvaldības priekšsēdētājs Arnolds Pudulis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova un Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.