”Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra: „Mēs šīs spējas esam pierādījuši divreiz – gan 1921.gadā, kad mūsu valstiskums tika starptautiski atzīts de iure, gan pēc 50 gadiem – 1991.gadā, kad pēc ilgas atrašanās okupācijas varā mūsu neatkarība un suverenitāte atkal tika atjaunota.”Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā akadēmiskā semināra dalībniekiem sacīja: „Mēs gan pirms 90 gadiem, gan pirms 20 gadiem vēlējāmies piederēt Rietumu saimei un kultūrai. Rietumu valstis no savas puses šo mūsu vēlmi un spēju iekļauties pašapzinīgu, mieru mīlošu un demokrātisku valstu pulkā ir atzinušas.”S.Āboltiņa apgalvoja, ka Baltijas valstu gadījums ir īpašs pasaules vēsturē un starptautiskajās tiesībās, jo 50 gadus šo valstu pilsoņi gan okupētajās teritorijās, gan arī brīvajā pasaulē turpināja uzturēt dzīvu neatkarīgas valsts ideju.Saeimas priekšsēdētāja stāstīja, ka Baltijas valstu diplomāti un trimda kopīgiem spēkiem atgādināja plašajai pasaulei par cilvēku tiesībām uz neatkarīgu valstiskumu. “Šodien gribu atgādināt, ka 50 okupācijas gadu laikā Padomju Savienības prettiesiskā rīcība neguva starptautiskās kopienas atzīšanu. Starptautiskā kopiena turpināja uzskatīt Baltijas valstis par de iure pastāvošām,” piebilda S.Āboltiņa.1921.gada 26.janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latviju un Igauniju de iure. Piecas valstis - Lielbritānija, Francija, Japāna, Beļģija un Itālija - bija atzinušas Latvijas neatkarību bez jebkādiem ierobežojumiem, konferencē uzsvēra S.Āboltiņa. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no 25. līdz 26.janvārim oficiālā vizītē apmeklē Igauniju, kur tiekas ar Igaunijas valsts augstākajām amatpersonām.
Āboltiņa: Baltijas valstis de iure statusu ieguva kopīgiem spēkiem
„Mums jāatceras, ka de iure statusu Baltijas valstis ieguva kopīgiem spēkiem – gan brīvības cīņās, gan diplomātijā,” Tallinā uzrunājot akadēmiskā semināra par godu Igaunijas de iure atzīšanas 90.gadadienai dalībniekus, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.S.Āboltiņa savā uzrunā citēja toreizējā Satversmes sapulces priekšsēdētāja un vēlākā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes sacīto: „Lai varētu iestāties veco valstu sabiedrībā, bija nepieciešams, ka Latvijas tauta pierādītu, vai viņa ir spējīga valsti uzturēt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.