Aicina Valsts prezidentu neizsludināt veselības aprūpes finansēšanas likumu

Partijā norādīja, ka likuma izsludināšanas gadījumā, iespējams, tiks gatavota konstitucionālā sūdzība Satversmes tiesā.

Politiskās partijas norāda uz reformas radītiem riskiem sabiedrības veselībai un nevienlīdzības nostiprināšanu Latvijā. Abu partiju vērtējumā reforma ierobežos veselības aprūpes pieejamību jau tā apdraudētākajām sabiedrības grupām. Attiecīgi reforma radīs jaunus vidēja un ilgtermiņa riskus sabiedrības veselībai, skaidroja Progresīvie, norādot, ka reforma arī nostiprinās nevienlīdzību Latvijā, kas dažādu autoritatīvu starptautisku ekspertu vērtējumā jau šobrīd ir lielākais šķērslis valsts tālākai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai.

Progresīvie ģenerālsekretārs Roberts Putnis uzsvēra, ka valdības virzītā reforma nav uzskatāma par efektīvu vispārēju veselības apdrošināšanu, lai gan tai tiek piedēvēts apdrošināšanas nosaukums. “Šobrīd valdība nostiprina nevienlīdzību Latvijā gan veselības, gan nodokļu politikā. Par "apdrošināšanu" faktiski ir nosaukts jauns nodokļu piedziņas instruments, jo veselības aprūpes pieejamība nevis tiek veidota kā papildinošs finansēšanas mehānisms, bet arvien tiek piesaistīta nodokļu nomaksai," teica Putnis.

Partijas ģenerālsekretārs vērsa uzmanību, ka valdība nostiprina nevienlīdzību tādējādi, ka piedzen naudu no dažādām riska grupām, bet pilnībā ignorē negodīgo nodokļu nemaksātāju grupu. Kliedzošs piemērs, pēc viņa domām, tam ir 200 000 minimālās algas saņēmēju, kas pārējo algas daļu saņem aploksnēs. "Šie darba devēji un ņēmēji varēs turpināt krāpties, kamēr lielas sociālā riska grupas paliks bez pieejas veselības aprūpei," atzīmēja Putnis.

Savukārt Par! vadītājs Daniels Pavļuts vēstulē Raimondam Vējonim uzsver, ka liegt veselības aprūpi simtiem tūkstošu cilvēki, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, nav ne taisnīgi, ne pareizi, ne efektīvi. Kustība Par! uzskata, ka Saeimā tikko pieņemtais likums ierobežo veselības aprūpi 300 000 cilvēku Latvijā.

Kustība uzskata, ka Veselības aprūpes ierobežošanas likums ir pretrunā ar Satversmē iekļauto sociāli atbildīgas valsts virsprincipu, vienlīdzības principu, valsts pienākumu aizsargāt cilvēku veselību, kā arī Eiropas līgumiem.

Pavļuts aicina prezidentu ieklausīties daudzajos veselības aprūpes un cilvēktiesību lietpratēju viedokļos, kas norādījuši  uz daudziem riskiem un pretrunām ar jauno likuma redakciju. Lielākais apdraudējums ir, ka apjomīgs cilvēku skaits Latvijā var tikt izslēgti no regulārās veselības aprūpes, un daudziem no viņiem nebūs reālu iespēju „pašapdrošināties” līdzekļu trūkuma dēļ.

Vienlaikus kustība Par! atbalsta likuma pirmajos pantos ietverto apņemšanos paaugstināt veselības aprūpes sabiedriskā finansējuma līmeni, novirzot veselības aprūpei daļu no valsts sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem un nodrošināt veselības aprūpes valsts finansējumu jau 2020. gadā vismaz 4% no IKP.

Taču šīs apņemšanās nekādi neattaisno riskus, kurus jaunais likums rada sabiedrības trūcīgākajai, neaizsargātākajai daļai, kā arī veselības aprūpes sistēmu veido par nodokļu iekasēšanas instrumentu, vēstulē paudis Pavļuts.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Likumprojektu atbalstīja 70 parlamentārieši, bet 16 deputāti balsoja pret.

Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.

Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.