Aktīvāk ES fondu finansējumu Latvijā plāno apgūt pavasarī

Ņemot vērā Latvijas smago sociālekonomisko situāciju, LM uzskata, ka 2010.-2011.gadā viens no galvenajiem pasākumiem bezdarbnieku atbalstam būs darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju, lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu.Ministrija tai pat laikā uzsver, ka ES fondu finansējums netiek apgūts lēni, jo pasākums tika uzsākts 2009.gada septembrī un šī gada finansējums plānots atlikušajiem gada mēnešiem, nevis pilnam gadam.Pārējo aktīvo nodarbinātības pasākumu, kuri tiek līdzfinansēti no Eiropas Sociālā fonda (ESF), apguve norisinās saskaņā ar plānu un intensīvāku apguvi 2010.gadā var traucēt nesavlaicīgi lēmumi par valsts budžeta priekšfinansējuma nodrošināšanu, uzsver LM.LM skaidro, ka attiecībā uz jaunajiem nodarbinātības pasākumiem - darba prakses ar stipendiju pašvaldībās un dīkstāves pasākumu - to izstrādi un ieviešanu nekādā veidā nevar vērtēt kā lēnu, tieši pretēji - šie pasākumi, sadarbojoties iesaistītajām pusēm, tika izstrādāti un ieviesti pat ļoti ātri un operatīvi. Bez tam to pašreizējā forma atbilst ES un citu pasaules valstu ar līdzīgu sociālekonomisko situāciju labajai praksei.Tomēr LM atzīmē, ka problēmas ESF apguvē iepriekš sagādāja salīdzinoši ilgais periods - pusgads, kurā tika pārskatītas struktūrfondu aktivitātes, kā dēļ daļa no tām tika iesaldētas un netika turpinātas vai uzsāktas. Tāpat būtisks struktūrfondu programmām bija valsts budžeta priekšfinansējuma jautājums, jo sākumā pasākumi ir jāsedz par valsts budžeta līdzekļiem, bet Eiropas Komisija vēlāk kompensē noteiktu daļu šo izdevumu.Jaunajām ESF programmām Komisija kompensē 85% šo izdevumu.Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju direktorāta direktors Peters Stubs Jorgensens uzsvēris, ka ESF darbības programmas un kopumā struktūrfondu īstenošana Latvijā līdz šim ir bijusi ļoti lēna.Jorgensens norādīja, ka ESF projekti jāīsteno divu iemeslu dēļ - pirmkārt, lai palīdzētu ekonomiskās krīzes skartajiem Latvijas iedzīvotājiem un, otrkārt, lai sasniegtu tos mērķus, kas noteikti ekonomikas atveseļošanas programmā. "Situācija Latvijā uzrāda attīstības pazīmes. It īpaši veiksmīgais sākums krīzes pārvarēšanas pasākumiem," atzinīgi izteicās Jorgensens.ESF ir galvenais finanšu instruments ieguldījumiem cilvēkkapitālā Eiropas Savienībā. Latvijai no 2007.gada līdz 2013.gadam paredzēts 551 miljons eiro (387 miljoni latu), lai atbalstītu nodarbinātību un paaugstinātu darbaspēka prasmes un kompetenci.ESF līdzekļu apgūšana īpaši svarīga ir ekonomiskās krīzes apstākļos. EK jau augustā apstiprināja Latvijas priekšlikumu grozīt ESF darba programmu, lai varētu efektīvāk risināt krīzes radītās problēmas.Saskaņā ar grozīto programmu bezdarbnieki, kas nesaņem pabalstus, jau tagad var uz ierobežotu laiku - no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem - saņemt 100 latu stipendiju par pilna laika darbu vietējā pašvaldībā. Šai programmai no ESF atvēlēti 34 miljoni eiro (24 miljoni latu). Cita programma savukārt atbalsta skolotāju pārkvalificēšanu un profesionālo pārorientāciju, kurai paredzēti 28,4 miljoni eiro (20 miljoni latu). "Grozījumu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kuri "izslīdējuši" cauri sociālās drošības tīklam," skaidroja Jorgensens.Latvijā izstrādāts un 1.septembrī uzsākts novatorisks pasākums - atbalsts bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai, kurai paredzēti 10 miljoni latu. Šādi jau šogad paredzēts atbalstīt 8285 cilvēkus.