Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda

Arodskolu audzēkņu sekmes ievērojami sliktākas

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
pedagogs ar stāžu
p
Citēju "Realitātē vienlīdzība netiek nodrošināta, jo profesionālo izglītības iestāžu beidzēji ir mazāk konkurētspējīgi, secina I.Sudraba. Viņasprāt, ir tikai divas iespējas — celt vispārējās izglītības kvalitāti vai skaidri noteikt, ka profesionālo skolu beidzēju iestāšanās augstskolās ir ierobežota. " Cien. kontroliere! Vai tad liegt saņemt sertifikātu par vidējās izglītības apguvi arodskolu audzēkņiem nebūs vislielākā diskriminācija? Informācija tiem kas nezin. Arī šobrīd arodskolās vidējās profesionālajās izglītības programmās mācās 4 gadus. Kas mainīsies ja ieviesīs "3+1 principu ". Manuprāt vienīgi tas, ka daļu jauniešu "norakstīsim" jau pašā dzīves sākumā. Informācija tiem kam īsa atmiņa. Šāds modelis jau darbojās apmēram no 1992 vai 93 līdz 98 gadam, varbūt nedaudz ilgāk ,kad visās profesionālās izglītības programmām samazināja vispārizglītojošo priekšmetu stundu skaitu, un līdz ar to 3 gadus mācoties arodskolās jaunieši ieguva specialitāti uz pamatizglītības bāzes. Toreiz darba devēji nebija ar to mierā, jo tika pieprasīti speciālisti ar vidējo izglītību. Tad arī tika pagarināts mācību laiks uz 4 gadiem, ar iespēju iegūt vidējo izglītību. Vai tagad mēs ejam soli atpakaļ ? Varbūt vienkārši mēģinam ietaupīt budžeta līdzekļus uz jauniešu izglītošanas rēķina.
garsija
g
Likums paredz, ka visu skolu beidzējiem ir vienādas iespējas iestāties augstskolā, kur nereti kā vienīgo atlases kritēriju izmanto centralizēto eksāmenu rezultātus. Realitātē vienlīdzība netiek nodrošināta, jo profesionālo izglītības iestāžu beidzēji ir mazāk konkurētspējīgi. _ manuprāt, ne jau valsts pie tā vainojama (lai gan profesionālās izglītības sistēma nesniedz pietiekami konkurētspējīgu izglītību ar to, ko sniedz vidusskolas un ģimnāzijas) - arī pašiem beidzējiem ir kaut kāda ietekme uz to, kā viņi pabeidz skolu un ko viņi dara, lai to izdarītu labi.
Nastasja Fiļipovna
N
Nu bet šie jaunieši vismaz apgūst kādu profesiju! Līdz ar to pēc 12.klases viņi darba tirgum ir vērtīgāki par parastajiem vidusskolu beidzējiem, kuri tālāk vairs nemācās! Ja sapratīs, ka grib studēt, izstudēs taču, kaut asinis pa degunu.
Vita
V
Kur var nedemokrātiskāku priekšlikumu izteikt par to, ka nedrīkstēs stāties augstākā izglītības iestādē. Ne jau visi 16 gados zina kā viņi dzīvos visu savu atlikušo dzīvi, un ja piemēram , 30 gados būdams labs strādnieks, saprot, ka viņam trūkst tikai diploma, lai gūtu sasniegumus, vai tiešām viņam būs ceļš slēgts , tikai tāpēc , ka kaut kam bija ienācis prātā pieņemt absurdu lēmumu. Domāju gan , ka viņam un viņa bērniem ir jau izglītība un tad jau var filosofēt.
Ricky
R
Mācījos ārodskolā un nenožēloju to, jo uzreiz ir profesija un reālas zināšanas pa lietu nevis kā plikā vidusskolā kur tikai formulas un teorijas māca, ne velti pēc tam darbu nevar atrast jo reālas darba pieredzes nav, esmu strādājis gan būvlaukumā gan birojā, tapēc zinu ka daudz vairāk vērts ir tas darbs stroikā, kur jāmūrē sienas, jāflīzē, vai vel kas cits, jo kurš katrs to nemāk, arī gandarījums pa padarīto daudz lielāks kā ierēdņa darbam birojā, bet takā biroja darbs daudz vieglāks tad pagaidām esmu izvēlējies to.
2
2
Jaunatnes debilizācijas programma ir sasniegusi mērķi - jaunieši pārsvarā ir slinki, bez intereses mācīties, savukārt skolotāji un pasniedzēji ir priecīgi, ka nav lieki jāsaspringst...
Krishka
K
Latvijā vispār nav pārdomāta šī arodskolu sistēma, jo pašlaik tiešām uz tām iet mācīties tie, kuri netiek nekur citur. Un bieži vien arī skolotāji šajās skolās nav tie profesionālākie... It sevišķi priekšmetos, kas nav tieši saistīti ar konkrētas profesijas apguvi (piem. angļu valoda, matemātika, fizika..) Bet patiesībā, ja paskatās no malas - vai tiešām visiem vajadzētu tik ļoti uz augstskolām skriet? Kāda jēga no tūkstošiem "ekonomistu" un "juristu", ja Latvijai vajag profesionālus un gudrus galdniekus, iekšējās apdares meistarus un auto atslēdzniekus. Bet reāli tie, kuriem ir talants uz šādām lietām, neiet uz arodskolām tikai to sliktās reputācijas dēļ... Un Latvijas izglītības sistēma tik ražo ekonomistus, kuri neapmierināti strādā bankās, bet sirdī vienmēr ilgojas piepildīt savu sapni ar savām rokām radīt skaistas mēbeles... Mans ierosinājums ir izveidot vairākas tiešām profesionālas vidusskolas, kurām būtu prestižs un vārds. Labi, piekrītu, ka Rīgā dažas tādas skolas ir, bet vai Rīga ir visa Latvija?
u-gin
u
Profesionālā vidējā izglītība valstij ir nepieciešama - paraugieties kaut vai uz Vācijas piemēru, kur šī joma ir ļoti labi attīstīta. Kā jau komentāros tika minēts - valstij nav vajadzīgi tikai bakalauri un magistri - mums arī ir nepieciešams "strādnieku" slānis, kas ir spējīgs profesionāli konkurēt ar saviem ražojumiem pasaules tirgū. Taču vienlaikus nedrīkst būt tā, ka lēmumam, kas pieņemts pēc pamatskolas beigšanas vēlāk ir briesmīgas sekas, jo nav iespējas iestāties augstskolā. Būsim taču godīgi - 15/16 gados jaunais cilvēks ir pavisam savādāks nekā viņš būs 20-22 gados, kad varbūt sapratīs, ka vēlas savā dzīvē ko citu.
mikijs mauss
m
Pats pēc 9.klases aizgāju mācīties uz tehnikumu. Tagad tos 4 gadus nožēloju, saprotu, ka daudz esmu zaudējusi-vidusskola man būtu sniegusi daudz vairāk. Taču tā kā daudz mācījos papildus, tad vidusskolas programmas eksāmenus nokartoju ļoti veiksmīgi un tagad studēju LU budžetā. Tagad, atskatoties atpakaļ, varu teikt, ka vidējā-profesionālā izglītība zināmā merā "nogriež" jauniešiem nākotnes ceļu uz augstskolu. Pat ja audzēkņi tiek uzņemti augstskolā, tad studiju gaitā laikam nāksies secināt, ka līmenis no vidusskolā studējošiem audzēkņiem atpaliek. Saprotu, ka vid.-prof. izglītība ir vērsta tieši uz profesijas apgūšanu, nevis sagatavošanu augstskolai, bet tomēr varbūt vajadzētu kaut ko pamainīt programmā, lai arī profesionālo vidusskolu absolventi, ja nākotnē to vēlēsies, spētu būt vienlīdzīgākā līmenī ar vienaudžiem augstskolā. Protams, jāmin arī "kontingents", kāds mācās vid.-prof. izglītības iestādēs - tas kopējo līmeni noteikti neceļ.
[email protected]
h
Noteikti jāizpēta, kādas ir atšķirības ir meiteņu un puišu atzīmēs! -Ja izrādīsies, ka meitenēm vidējā atzīme ir ir zemāka, tas nozīmē arī to, ka profenēs notiek sieviešu tiesību pārkāpumi!
Onjons
O
P.S. jāmainās arī sabiedrības, īpaši tādu kā sdfg un ieva
Onjons
O
Es uzskatu, ka viena no Latvijas izglītības sistēmas lielajām kļūdām ir tieši vidējājā profesionālā līmeņa izglītības vājums un zemā kvalitāte! Kāda jēga no tiem bakalauriem un maģisriem, kad trūkst kvalificēta vidējā un zemā līmeņa darbspēka. Līdz šim to nodrošināja tie padumju laika speciālisti, kas nespēja pārkvalificēties. Kas notiks ja tie beigsies? Es uzskatu, ka ir ļoti ciniski un netālredzīgi ardoskolas un vidējās profesionālās mācību iestādes norakstīt par muļķu un atpalaikušo skolām!! Gribētos cerēt, ka no tām nākotnē nāks radoši, gudri un čakli profesionāļi, kuriem pieaugot ambīcijām un apjaušot jaunas iespējas, protams, butu iespēja arī mācīties augstākos līmeņos!
ieva
i
Neteiktu tik skarbi kaa sdfg, tomeer piekriitu. Bet atljausos nepiekrist tam, ka probleema ir zinaasjanu bagaazjas truukumaa, naakot no pamatskolas..Ne jau pamatskola par maz dod, bet tie, kas parasti nokljuust profenees (jo citur sekmju deelj netiek) par maz njem vai nenjem vispaar. Ja 9.kl skoleens skolaa maac gada laikaa ir bijis 1/3 no laika, jo basto bezjeegaa un dzerstaas, tad kaa var teikt, ka pamatskola slikti sagatavo??
sdfg
s
Nu tas taču sen ir bijis zināms, ka Arodskolas ir urlu perēkļi un tur pamatā dodas tie ar apgrūtinātām uztveres spējām un vāju intelektu. Un skolotāji jau neko nevar pasākt, jo tie pāraugušie un puberitātes nomocītie akselerāti neklausās nevienā, tikai savās fizioloģiskajās vajadzībās.
eu
e
bet, kur ir tā problēma? ka cilvēkiem.jauniešiem, kam neiet viegli pamatskolā, ir iespēja apgūt profesiju un iegūt vidējo tik ļoti matemātiku, jo šuvējām, parāriem utt. jau triganometriju, manuprāt, nevajag. Un arī cilvēki, kam varbūt nedaudz kaut kas pietrūkst-nav tik attīstīta domāšana vai valoda saņem izglītību. turklāt, cik esmu dzirdējusi viņiem patīk arodskolās mācīties, jo beidzot var saņemt atzīmi augstāku par 5 vai 6. :) tas viņus motivē. Ja grib ko mainīt, tad jau jāsāk ar attieksmi pret arodskolām, jo tikai retais, kurš pamatskolu pabeidzis ar vidējo atzīmi augstāku par 6, dodas apgūt kādu profesiju pēc 9. klases... Varbūt Sudrabainajai sievietei vajadzētu padomāt, kā atbalstīt zinātniekus, vairāk budžeta vietas ieviest, mazākas studiju maksas augstskolā, kā kvalitatīvāk mācīt matemātiku... Varbūt der padomāt, kādēļ arodskolu skolēniem Rīgā jābrauc ar studentu braukšanas kartiņām sabiedriskajā transportā kamēr viņu vienaudži vidusskolēni ir skolēni tranvajos trolejbusos un autobusos?!....

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas