Viņa vadītā iestāde pēdējā laikā tikusi piesaukta saistībā ar politiskajām kaislībām ap tieslietu ministra amatu. UR ir arī atslēgas loma cīņā par ietekmi Ventspils tranzītuzņēmumos. R.Balodis kā konstitucionālo tiesību eksperts uzskata, ka ministriem nevajadzētu būt bezpartejiskiem. Tomēr viņš nevēlējās vērtēt, vai tieslietu ministram šajā situācijā labāk būt bezpartejiskam.
Pēc R.Baloža uzsvērtā, lēmumus UR pieņem patstāvīgi, tomēr viņš minēja vairākas teorētiskas iespējas, kā tieslietu ministrs var ietekmēt UR darbu. UR galvenajam notāram ik gadu jāiziet atestācija, pret viņu iespējams ierosināt disciplinārlietu, kā arī tieslietu ministrs var pārņemt no UR vadītāja kādu strīdīgu lietu. «Ir patīkami vērot, ka uz vēlēšanām visas partijas nopietni norūpējušās par tieslietu sistēmas attīstību,» ar ironiju teica R. Balodis. «Uzņēmumu reģistra darbinieki arī nejūtas omulīgi,» viņš piebilda.
Atgādinām, ka martā neskaidros apstākļos bojā gāja Latvijas kuģniecības (LK) padomes īpaši pilnvarotais pārstāvis Vents Kodols, kurš nokrita no savas mājas kāpņutelpas piektā stāva. Jāmin, ka arī LK ir ierauta Ventspils uzņēmumu strīdos, jo Ventspils nafta ir pieprasījusi sasaukt LK akcionāru ārkārtas pilnsapulci, lai mainītu šīs kuģošanas kompānijas vadību.
«Es par to kritienu esmu domājis, lai gan es jau nezinu, vai viņu [Kodolu] nogrūda,» atzina R. Balodis. Jautāts, vai tas viņam neliek aizdomāties par savu drošību, R. Balodis atbildēja, ka tas viņam liekot aizdomāties, ka «strīds ir nopietns», bet pēc tam piebilda, ka «pasaule ir viena bīstama vieta».
Laikraksts Diena iepriekš rakstīja, ka cīņa par tieslietu ministra amatu, visticamāk, saistīta ar vēlmi nodrošināt ietekmi Tieslietu ministrijas (TM) pārraudzībā esošajā UR. Tieši UR ir izšķirīga loma, lai pēdējais vērienīgais smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmes bastions Ventspils biznesā, miljonus vērtā AS Latvijas kuģniecība neizslīdētu no viņa «rokām».
Janvāra beigās no A. Lemberga ietekmes izslīdēja kontrole pār LK lielāko īpašnieci AS Ventspils nafta (VN). VN vadība tad nonāca starptautiskā koncerna Vitol un tā saukto «Lemberga oponentu» rokās. Loģiski bija sagaidīt, ka pēc tam tiks sasaukta LK akcionāru sapulce, kurā mainīs arī A. Lembergam lojālo LK padomi, tomēr, neraugoties uz VN centieniem sasaukt LK akcionāru sapulci, lai izdarītu izmaiņas, tas aizvien nav izdevies.
Cīņā iesaistīts arī UR, jo tam saskaņā ar likumu ir tiesības sasaukt uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulci. Vienu reizi UR jau izlīdzēja A.Lemberga spēkiem, noraidot VN lūgumu sasaukt LK akcionāru ārkārtas sapulci. UR to pamatoja ar LK paziņojumu, ka ārkārtas akcionāru sapulce sasaukta 8. oktobrī. VN iesniedza jaunu lūgumu UR nodrošināt LK akcionāru ārkārtas pilnsapulces sasaukšanu ne vēlāk kā 26. aprīlī. Formāli UR jāatbild līdz 30. aprīlim.
R. Balodis otrdien uzsvēra, ka būtu jāveic grozījumi Komerclikumā, precīzi nosakot termiņu, kādā sasaucamas akcionāru sapulces. Pašreiz likumā termiņš nav noteikts un ir izplūdis formulējums «saprātīgā termiņā».
«Tur ir jautājums par interpretāciju, jo Komerclikumā nav nodefinēts, kas ir saprātīgs termiņš. Šī situācija nav laba. Birokrātiem jāpiemēro likums, nevis jānodarbojas ar smalkām interpretācijas lietām,» uzskata R. Balodis.
Pieļāvumus, ka UR darbojas viena vai otra ventspilnieku grupējuma labā viņš atteicās komentēt, sakot, ka šādus apgalvojumus viņam nav jāatspēko. «Var jau mēģināt pieņemt nelikumīgu lēmumu, bet jāsaprot, ka tas tūlīt tiks apstrīdēts tiesā,» viņš teica. Esot jāmaina likumdošana tā, lai saimnieciski strīdi vispirms tiktu izšķirti civiltiesiskā kārtībā tiesā un tikai tad savu taisnību pierādījusī puse nonāktu UR.